Jau kādu laiku tiek tirgota māja apvienojumā ar nelielu biroju ēku blakus liepājas teātrim, Skolas ielā 18. Vēsturiskā ēkā ir restaurēta un tiek tirgota par samērā zemu cenu.

Kā vēsta pārdošanas sludinājums, māja celta 1890.gadā. 2004.gadā pēc apstiprināta projekta veikta pilna rekonstrukcija, izmantojot augstākās kvalitātes materiālus. Divstāvu dzīvojamā māja 398,1 kvadrātmetra platībā un biroju ēka 207,5 kvadrātmetru platībā ar 1789 kvadrātmetriem zemes tiek tirgota par 310 000 eiro. Salīdzinājumam, joprojām par 550 000 eiro tiek tirgots nams Kūrmājas prospektā 11, kurš celts nedaudz vēlāk un arī atjaunots. Tā izmantojamā platība ir nedaudz mazāka nekā īpašumam Skolas ielā.

Sludinājumā norādīts, ka ēkā ir brīva, vēl neizmantota platība potenciālām nākotnes iecerēm.

Portāls vaicāja Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam, vai teātris, kuram ļoti pietrūkst Mazās zāles, nevarētu apdzīvot namu kaimiņos. Laukšteins portālam norādīja, ka ģeogrāfiski nams, protams, būtu ļoti izdevīgs, tomēr neapmierina teātra (un arī skatītāju) vajadzības, ja ir runa par Mazo zāli:

"Teātra prasības ir kompleksas. Pirmkārt, tas ir saistīts ar to, ka teātrim šodienas situācijā trūkst telpas vispār – kabinetiem, darbistabām, kas saistītas ar ražošanu. Otrkārt, pašas Mazās zāles šodienas prasībām ir uzlikta augsta latiņa. Tas ir "“blekbokss" (teātrī – liela telpa ar tumšām (parasti melnām) sienām un līdzenu vienlaidu grīdu, kur skatītāju sēdvietas parasti izvietotas vienā līmenī ar laukumu, kurā darbojas aktieri), līdz 150 vietām ar transformējamām sēdvietām un pietiekami augstiem griestiem. Šīs ir tipiskas dzīvojamās mājas, kur tas nav iespējams. Turklāt Mazajā zālē nepieciešamas telpas aktieriem, grimētavai, frizētavai, rekvizītiem un tamlīdzīgi."

Teātra direktors arī pastāstīja, ka par Mazās zāles veidošanu tiek domāts, un šis jautājums ir iekļauts pilsētas attīstības plānā.