Saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaiša (JKP) vakar žurnālistiem teikto, ka arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ostu plānots pārveidot par valsts kapitālsabiedrību, portāls irliepaja.lv lūdza Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāju Uldi Sesku atbildēt uz jautājumu: "Kādas ir jūsu nākotnes prognozes Liepājai, ja tā paliek bez savas ostas?".


Uldis Sesks: "Satiksmes ministrija un valdība kopumā pieteikusi reformas satiksmes nozarē kā vienas no prioritāri risināmām, tādēļ arī jautājums par visu trīs Latvijas lielo ostu – Rīgas, Ventspils un Liepājas – pārveidi par valsts kapitālsabiedrībām ir regulāri politiskajā dienaskārtībā un šāds paziņojums nav pārsteigums. Tas ir viens no Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerētajiem darbiem un mērķiem, jo Valdības deklarācijas 82. punkts skaidri nosaka: “Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu."


Vienlaikus šobrīd vispirms vajadzētu sagaidīt konkrētāku Satiksmes ministrijas gatavoto plānoto Liepājas ostas pārvaldības modeli, lai varētu plašāk komentēt, kā tas varētu ietekmēt Liepājas ekonomisko situāciju un ostas darbību kopumā. Ir skaidrs, ka Liepājā ostas pārvaldība jau līdz šim ir bijusi atšķirīga no citām lielajām ostas pilsētām, jo mums osta strādā ciešā sasaistē ar ražošanu, un


Liepāja ir lielākais ražojošais centrs ārpus Rīgas, vērtējot pēc produkcijas apjoma.

Īpaši liels ostā vietējo kravu īpatsvars, kas tiek saražotas tepat Liepājā, Latvijā, pat Lietuvā. Tāpēc arī pārvaldības modelis bija izveidots maksimāli efektīvs, iekļaujot pārstāvjus gan no uzņēmējdarbības vides, gan pašvaldības, gan arī valsts augstāko ierēdniecības līmeni no Finanšu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijām. Otrkārt, ir jāņem vērā vēsturiskā attīstības gaita, jo pēc valsts neatkarības atgūšanas Liepājas osta kā tirdzniecības osta vispār nepastāvēja. Tā vietā


šeit bija degradētas teritorijas bez ceļiem, ostu termināliem, nebija ne kuģu, ne krānu tikai pussabrukušas ēkas, futbola laukums un pat cūku ferma.

Ostas akvatorijā vairāk nekā 30 nogrimuši un pusgrimuši kuģi!


Daudzi no šodienas lēmumu pieņēmējiem to varbūt vairs neatceras, bet arī toreiz, pirms 23 gadiem, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni diskutēts, kā labāk, tika meklēti un apkopoti dati, kādi faktori veicinājuši ekonomiskās depresijas pārvarēšanu un attīstību citās Eiropas un pasaules valstīs, tai skaitā, Īrijā un citur.  Par labāko modeli tika atzīta vienotā pārvaldība kopējā teritorijā, kurā iekļāva degradēto militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu. Tieši vienotā pārvaldība, kurā roku rokā strādā valsts augstākā ierēdniecība, pilsētas pašvaldība un uzņēmēji ir sevi pierādījusi kā labākais risinājums, kas šodien atspoguļojas rezultātos. Manā ieskatā, ražošanas teritorijas nav nodalāmas no ostas un lidostas, jo tikai tā var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.


Ja mērķis ir efektīvāka ostu resursu izmantošana, tad nav pamata secinājumam, ka tieši ostu pārveide par kapitālsabiedrībām dos mērķa sasniegšanu. Arī atvasinātas publiskas personas statuss neizslēdz līdzvērtīgas caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu, kā tas uzņēmumos ierasts.


Liepājas SEZ teritorijā uzņēmējdarbību veic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības.


Šobrīd darbojas 43 uzņēmumi, aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loģistikas uzņēmumi,

kas kopumā nodrošina gandrīz 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstī kopumā. Valsts budžetā 2018. gadā pārskaitītā nodokļu summa ir aptuveni 28 miljoni eiro. Tam klāt vēl var pieskaitīt tādus lielos ražotājus, kā “UPB" ar 1900 darba vietām, kas nav ar SEZ statusu, bet ir cieši sasaistīti ar ostu un tās infrastruktūru.


Man ir zināmas pamatotas bažas, vai valsts kapitālsabiedrība spēs sniegt tos rezultātus, ko no ostas un ekonomikas sagaida liepājnieki. SEZ netika izveidota ar mērķi nodarboties ar saimniecisko darbību klasiskā uzņēmējdarbības izpratnē, bet primāri sakārtot un padarīt investoriem un uzņēmējiem pievilcīgas dažādas tolaik padomju gados nolaistas teritorijas, kurās šodien darbojas industriālie parki un ražotnes, radīt darbavietas. Tāds darbības virsuzdevums ir arī šodien, ņemot vērā lēmumu iegādāties degradēto bijušā “Liepājas metalurga" teritoriju. Valsts kapitālsabiedrība savukārt darbojas pilnīgi pēc citiem principiem un tās galvenais mērķis ir tāds, kāds jau tas ir visbiežāk uzņēmējdarbībā – gūt peļņu, pelnīt, iemaksāt valsts budžetā dividendes, bet ne teritoriju attīstīšanā un darba vietu veidošanās veicināšanā!


Taču gribu uzsvērt, kā jau satiksmes ministrs Tālis Linkaits komentējis medijos, pie precīza pārvaldes modeļa vēl norit darbs, un diskusijas starp iesaistītajām pusēm turpinās un mēs esam gatavi aktīvi tajās līdzdarboties".