Liepājas 388.dzimšanas dienas svinību dienās “Top!” veikalos un citās sabiedriskās vietās valdošā Liepājas partija izplatīja savu svētku izdevumu – “Liepājas Avīzi”.

To, ka uz baltā krītpapīra iespiestais krāsainais izdevums ir Liepājas partijas, nevis Liepājas domes izdevums, kā tam pilsētas dzimšanas dienas reizē klātos būt, tā uzreiz nemaz nevarēja pamanīt, jo trīsreiz mazākie burti “Partijas svētku izdevums” kautrīgi paslēpušies zem viena vārda – LIEPĀJAS.

Bildēs – kā liepājniekiem labi zināmās un, atļaušos teikt, jau nedaudz nogurdinošās domnieku sejas: Gunārs Ansiņš, Uldis Sesks, Silva Golde, tā atbildīgu pašvaldības struktūrvienību un uzticīgu, gandrīz vai kā pašvaldības uzņēmumu, vadītāji (protams, Liepājas partijas biedri): Helvijs Valcis, Vilnis Vitkovskis, Edvīns Striks, Artis Lagzdiņš, Uldis Hmieļevskis...

“Liepājas Avīzes” svētku izdevuma pirmo lappusi rotā gan  Liepājas ģerboņa sarkanais lauva, kas pilsētniekiem labi pazīstams, jo ir neiztrūkstošs personāžs dažādos pašvaldības rīkotos svētkos, sporta sacensībās u.tml., gan Liepājas sarkanzaļā karoga lentītes.

Lentītes – nu gluži tādas, kādas pašvaldība laipni dāvā un aicina nēsāt katram liepājniekiem – rotā partijas avīzes visas astoņas lappuses un ir “piespraustas” vai pie katra raksta un apsveikuma liepājniekiem pilsētas dzimšanas dienā.

Nu kā gan lai vienkārš liepājnieks, no brīvprātīgā izplatītāja rokām saņēmis krāšņo svētku izdevumu, nejustu dziļu mīlestību un pateicību pret īsto un vienīgo – Liepājas partiju!

Ieskatoties Liepājas domes mājas lapā, tomēr pārliecinos, ka Liepājas simboli – ģerbonis, karogs, himna – pagaidām vēl nav nodoti Liepājas partijas lietošanā, bet ir tikai un vienīgi Liepājas pilsētas simboli, turklāt ģerbonis un karogs Liepājai bijuši jau ilgi pirms Liepājas mērs Uldis Sesks izdomāja nostiprināt savu varu, izveidojot nomenklatūras organizāciju ar nosaukumu “Liepājas partija”.

“Liepājai ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: ģerbonis, karogs un himna. [..] Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu – 1625.gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938.gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu",” teikts 1999.gada 25.februārī pieņemtajos saistošajos noteikumos.

Tiesa, domes mājas lapā arī norādīts, ka patlaban izstrādes stadijā ir jauns nolikums. Iespējams, ka tajā Liepājas simboli būs pasludināti tikai un vienīgi par Liepājas partijas īpašumu.

Esošajos noteikumos arī teikts: „Par Liepājas karoga un Liepājas ģerboņa attēla vai to elementu izmantošanu, izgatavošanu, tirdzniecību bez atļaujas noteikts administratīvais sods saskaņā ar Liepājas pilsētas administratīvās atbildības noteikumiem”.

Licencēšanas komisijas vadītājs Raivo Špaks, kas izsniedz šādas atļaujas, portālam norādīja, ka esošie noteikumi gan attiecoties vienīgi uz Liepājas simbolu lietošanu komerciālos nolūkos – respektīvi, izgatavojot un tirgojot suvenīrus u.tml., ir vajadzīga komisijas atļauja, kā arī jāsamaksā vienreizēja nodeva: fiziskai personai vienas minimālās mēnešalgas apmērā; sabiedriskajām un bezpeļņas organizācijām piecu minimālo mēnešalgu apmērā; politiskām partijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un citām juridiskām personām piecpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā.

Jautāts, kā vērtē Liepājas partijas rīcību – pilsētas simbolu “aizņemšanos” un izmantošanu savai priekšvēlēšanu aģitācijai – Reformu partijas līderis Liepājā Jānis Vilnītis portālam sacīja, ka, pirmkārt, vērtē to kā neētisku rīcību, otrkārt, kā balansēšanu uz likuma robežas, jo “to var vērtēt kā administratīvo resursu izmantošanu partijas priekšvēlēšanu kamapaņā”.

“Vienotības” Liepājas nodaļas vadītājs Ivars Ķervis atturējās nosodīt savus sabiedrotos, vienīgi norādīja: “Katrai partijai pašai ir jāatbild par saviem darbiem un nedarbiem, un, ja kāds dara ko neētisku, tas ir viņa paša sirdsapziņas jautājums.”