Lai gan dienas pamazām kļūst īsākas un saules staru krišanas leņķis sāk samazināties, sarūkoša ozona slāņa dēļ zemi sasniedz intensīvāks ultravioletais starojums, brīdina sinoptiķi, ziņo LETA.

Trešdien un tuvākajās dienās ultravioletās radiācijas indeksa maksimālā vērtība Latvijā sasniegs septīto un astoto līmeni. Visaugstākais starojums gaidāms saulainā laikā pulksten 12–15.

Saulē droši var uzturēties no rīta un vakarā, bet no pulksten 11 līdz 16 jāizvairās atrasties tiešos saules staros vai arī jālieto aizsargkrēms.

Lai pasargātu sevi no karstuma dūriena, nevajadzētu sauļoties laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz +30 grādu. Savukārt dienas vidū no saules jāsargājas arī tad, kad gaiss nav karsts.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirms došanās ārā aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi – aptuveni 35 mililitrus jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti tas jāuzklāj ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC uzsver, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk atrasties saulē.

Lai nepieļautu ultravioletā starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles.

Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem, dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē. Ūdenī vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī no augstuma uz galvas vai kājām.

SPKC aicina arī uzmanīties no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc jālieto līdzekļi aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm un bitēm, uzraugot, lai šie lidoņi neiekļūst dzērienā vai ēdienā.

Savukārt drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzekļi. Ja, dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu, jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņi un augļi jānomazgā mājās tekošā ūdenī. Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.

Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, norāda SPKC.