Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 142 Antoni, 2 Anti, bet neviens Antonijs.

Dzimšanas dienā sveicam dziesminieku Uldi Kākuli.

Kas jums šobrīd ir visaktuālākais?
Aktuālākais laikam vienmēr būs mūsu tauta un mūsu zeme. Ko bērni un jaunieši ir lasījuši pēcatmodas laikā? Cik lielā mērā mbijusi reliģijas morāles un ticības ietekmē? Un kā ar nacionālo apziņu?

Ernestu Brastiņu retais zina, un viņa darbus lasījuši tikai nedaudzi. Kārli Ulmani vairāk pazīst kā autoritāra stila politiķi, taču gandrīz nemaz kā nacionālisma, nacionālās kultūras un latvietības druvas kopēju – ļoti žēl tos garā vājos, kuriem nacionālisms šķiet nacisms. Latvijas vēstures mācība skolās nenotiek – kāpēc?

Un kas veidojis politiskās elites pārstāvjus? Tie nebija ar Lāčplēša ordeni apbalvotie, ne arī barikāžu dalībnieki, bet gan sociālisma iekārtas mantinieki, kam bija ne tikai laba izglītība un izveicība, bet arī padomju cilvēka dubultā morāle. Lielam vairumam šo valstsvīru valsts intereses ir pēdējā vietā, bet personīgā labklājība, pat valsts izzagšana – pirmajā.

Ko gan jaunatne varēja mācīties?

 Pēc Atmodas tauta tika skolota kosmopolitiska liberālisma garā, kur it kā viss ir atļauts, tikai ne visiem un ne vienmēr. Nekā vairs nav svēta, un visatļautības robežas arvien paplašinās. Katrs var brīvi izvēlēties ticēt vai neticēt, ierakstīt pasē tautību vai neierakstīt neko.

Vispriviliģētākā šķira, protams, ir bērni un jaunieši – tos aicina baudīt dzīvi un liberālisma augļus pilnībā. Problēma neesot tā, ka jaunā paaudze nesaprot vecos, bet gan, ka vecie nesaprot jaunos. Kad vecāki mēģina savu atvasi audzināt, atbilde jau ir gatava: „Man ir savs, atšķirīgs viedoklis –  ja jūs nevarat to pieņemt, nav mana, bet gan jūsu problēma.”

Lūk, jau desmitgadīga personība, liberālisma auglis.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tautas morāles spēkus un arī labklājību vairoja reliģijas morāle, nacionālā apziņa, nacionālisms, tautas garamantas: literatūra, tradīcijas, folklora, savu sakņu apzināšanās, spilgtas atmiņas par brīvības cīņām un varoņu godināšana.

Esat mūziķis. Vai jau kopš bērnības zinājāt, ka kļūsiet par tādu?
Jā, biju muzikāls arī bērnībā, pat ļoti, bet kļūt gribēju par daudzko, tikai ne par mūziķi.

Kad sākās jūsu sadarbība ar Austru Pumpuri? Vai sevi saucat par Austrasbērnu?
Īsti vairs neatceros, bet šķiet tas notika Tukumā, ikgadējā festivālā „Kurzemītes maliņā”, aptuveni pirms kādiem četriem gadiem. Austra jau mani sauc par  Austrasbērnu, kaut gan man šķiet, ka tāds pieklīdenis vien esmu, bet ne jau man par to spriest.

Vai arī šogad pēc jūsu iniciatīvas notiks Vislatvijas dziesminieku saiets? Kāpēc tas ir tik nozīmīgs un vajadzīgs?
Es jau pašā sākumā saietu biju iecerējis kā tradīciju un ticu, ka tā tas arī būs vienmēr. Atjaunotais Dziesminieku saiets pierādīja, ka Latvija ir bagāta zeme – ar sirds siltumu, garīgumu, dvēseles spēku. Mēs sapulcējāmies „Lielkrūzēs” un piedzima pārliecība – ikviens no mums var visu, un kopā mēs esam milzīgs spēks. Mēs esam sev, savējiem, savai zemei. Mums jānāk kopā atkal un atkal, lai modinātu savu Latviju un tās ļaudis – lai mostos un dzīvotu tā, kā vēlamies!

Jūsu novēlējums visiem, kas šodien svin svētkus!
Ja vēlies labas pārmaiņas, pats kļūsti par šo pārmaiņu nesēju!

Kļūstam taču atkal reiz par latviešiem!