Pauls Volgemuts ar savu Valsts prezidenta runu iekļuvis to 29 Latvijas skolēnu skaitā, kas atzīti par Valsts prezidenta institūcijas 90.gadadienai veltītā rodošo darbu konkursa laureātiem.

J.Čakstes 10.vidusskolas10.a klases audzēknis Pauls Volgemuts ir vienīgais Liepājas skolēns, kura darbs atzīts par konkursa laureātu.

Pavisam konkursam iesūtīti 352 darbi (340 rakstiskā, 12 video formātā) no visiem Latvijas novadiem.

Darbus vērtēja LU Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore, Dr.sc.pol. Daina Bāra, LU Politikas zinātnes nodaļas docents, Dr.sc.pol. Ivars Ījabs, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras lektors, Dr.iur. Jānis Pleps un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji. Ar atlasītajiem labākajiem darbiem personīgi iepazinās Valsts prezidents Andris Bērziņš.

 „Kopumā vērojam, ka Latvijas skolēnus satrauc tās pašas tēmas, kuras tiek diskutētas sabiedriskajā domā – ekonomiskā krīze, demogrāfiskās problēmas un depopulācija – jo īpaši laukos. Vienlaikus no jauniešu tekstiem strāvo enerģija, patriotisms un gatavība strādāt Latvijas labā – viss tas, kas bieži pietrūkst viņu vecāku paaudzei. Protams, arī jauniešu iepriekš dzirdētās Latvijas politiķu runas ir darījušas savu – runās ir ļoti daudz patētikas, taču mazliet pietrūkst radošas pieejas un konkrētu ideju par Latvijas turpmāko attīstību,” par konkursa darbiem teicis I.Ījabs.

Pauls portālam atzina, ka viņu uzrakstīt Valsts prezidenta svētku uzrunu esot iedvesmojuši vecāki.

Pauls saņēmis ielūgumu divām personām uz konkursa laureātu pieņemšanu pie Prezidenta 30.novembrī. Andris Bērziņš personīgi sveiks visus konkursa laureātus un pasniegs piemiņas veltes,  tikšanās tiks iemūžināta kopējā fotogrāfijā.

Paula Volgemuta kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā
"Šodien ir īpaša diena. Latvija atkal svin dzimšanas dienu kā neatkarīga valsts. Un es atļaušos šajā tik nozīmīgajā dienā atgādināt, ka Latvijas valsts stāv pār visu augstāk! Ar to es vēlētos sākt savu uzrunu visai Latvijas tautai.

Ik dienas mēs katrs kaut ko solām un apņemamies kaut ko mainīt, labot. Taču, lai kaut ko solītu, ir jāapdomā, vai visu to, ko mēs vēlamies apsolīt, varēsim paveikt tā, lai pēc tam par to runātu ar lepnumu: to paveicu! Es ar to lepojos! Un, ja es solījumu nepildītu, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš norādīs ar pirkstu un pavadīs ar replikām par nepaveikto. Ar šo es vēlos teikt, ka mana tauta – latvieši, būs vienmēr tā un tikai tā, kura spēs norādīt uz visām kļūdām. Kā uz ministru, tā arī maniem kā Valsts prezidenta solījumiem, kas var tikt un var netikt pildīti. Jo šī ir tēma, par ko tauta runās vienmēr atklāti un no dažādiem aspektiem. Neatkarīgi no tā, vai tie ir valstij būtiski vai mazāk nozīmīgi lēmumi un darbi.

Latvija ir un paliks demokrātiski taisnīga valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai. Es zinu, ka latvieši ir godīga un strādīga tauta. Tādēļ, lai arī kas notiktu, katrs no mums nedrīkst padoties pie pirmajām grūtībām. Kā arī neviens no mums neizraidīs savādāk domājošus cilvēkus vai jebkuru citu, kurš kaut kādā veidā atšķiras no pārējiem. Mēs pieņemsim katru, kurš vēlēsies būt daļa no mums, daļa no mūsu valsts un kultūras. Mēs esam par to, lai cilvēki justos šeit labi. Dieva namā saka, ka viss, kas notiek, notiek tikai un vienīgi ar Dieva gribu. Un es zinu, ka Dievs ir ar mums visiem. Ar šo es nevēlos šķelt ne ticīgos cilvēkus, ne neticīgos, jo katrā cilvēkā ir ticība. Citam šī ticība pieder Dievam un tā namam, bet citam tā pieder pašam sev.

Es aicinu šodien katram cilvēkam atvērt mazu daļiņu no savas sirds un ielaist tajā patriotismu. Mēs apzināmies, ka patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatas vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, tas aug līdzi laikam. Visi, kuri ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti. Un nav svarīgi, kādas tautības cilvēks tu esi un, kādu mērķu vadīts, tu ej pa šo zemi. Patrioti manā uztverē vienmēr būs tie cilvēki, kuri nestāvēs malā, bet gan dosies vēlēt, lai izteiktu savu viedokli valsts turpmākajā darbībā. Tie ir visi tie cilvēki, kuri piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Diskutē par to, kas notiek valstī un kā mums jārīkojas, lai visiem klātos labi.

Mēs šodien atskatāmies uz to, ka Latvijas neatkarību nekad nedrīkstam novērtēt par zemu, jo tā ir dārgi pirkta. Lai Latvija piedzimtu kā neatkarīga valsts, daudzi par to ir krituši kaujā. Tikai par uzticību un par ticību neatkarīgai Latvijai daudzi ir maksājuši ar savām dzīvībām, ar izsūtījumiem un salauztiem mūžiem.

Mums visiem daudz darāmā stāv vēl priekšā, lai turpinātu veidot valsti, ar kuru visi vienādi mēs varētu būt lepni. Iesim un darīsim, jo mēs to varam un spējam! Es ticu Latvijas nākotnei tāpēc, ka es ticu jūsu un mūsu spējām.

Mēs esam tikpat labi kā citi, mēs esam tikpat gudri, tikpat izveicīgi, tikpat atjautīgi un radoši. Kas šodien vēl nav izdarīts, to rīt mēs izdarīsim! Kas šodien vēl nav sakārtots, to mēs rīt sakārtosim.

Iesim un darīsim – ar paceltu galvu, ar mīlestību un ticību savai valstij."