Es arī nesaprotu tos. Gastarbeiteri, kuri skrien meklēt laimes zemi ar zelta banāniem.

Manā dzimtajā zemē manai mātei, kura piedzima 1944.gadā un nevarēja izvēlēties, atšķirībā no manis, kurā pasaules valstī dzīvot, strādāt un maksāt nodokļus, pašlaik ir aprēķināta pensija (kopā ar pēdējo indeksēšanu) 385.00 eiro, lai gan viņa jau no 17 gadu vecuma strādāja, līdz sasniedza pensijas gadus, un arī tad vēl gadus 10 strādāja un, protams, maksāja nodokļus. Uz mana tēva rēķina šī valsts vispār spēcīgi ietaupīja sociālo budžetu, jo viņš nomira pāris gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, droši vien ‘’pārforsēja’’ ar darbiem, jo skrēja toreiz pa diviem, trim, lai tikai ko vairāk pirms pensijas nopelnītu. Tad nu sapratu, ka es negribu tā - izlikties līdz insultam, un ka man galu galā arī par māti jāgādā. Es tiešām neļauju mammai iet un lūgt tos socpabalstus, kur vispirms ‘’izkratīs’’ tavu kontu, cik tev tur ‘’grašu’’ pie dvēseles, un, pasarg Dievs, ja būs tev piereģistrēta ‘’vesela bagātība’’ - vecais ‘’Žigulis’’ uzskaitē, utt. Es ieskaitu mammai naudiņu, lai ir visiem maksājumiem un, ja vajag, - arī kādām zālēm utt., jo ne jau tāpēc viņi ar tēvu cēlās un gāja darbos, lai mūža nogalē sev atteiktu pilnvērtīgai pārtikai un neietu pie ārsta, ja ir vajadzība. Jā, pats ar ģimeni jau daudzu gadus nedzīvoju Latvijā, bet neesmu itin nemaz pārliecināts, ka, dzīvojot šeit, es varētu gan sevi un ģimeni pieklājīgi nodrošināt, gan mammu balstīt, gan zināt, ka pensijā nesaņemšu nabaga grašus.

es arī