Piektdien, 6. martā, plkst. 14 Ziemeļu kapsētā notiks pasākums pulkveža Oskara Kalpaka un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku atcerei, godinot viņu ieguldījumu Latvijas valsts aizsardzībā un neatkarības nosargāšanā, informē Sandra Šēniņa, Liepājas muzeja struktūrvienības “Liepājas okupācijas muzejs” vadītāja.

Piemiņas pasākumu rīko Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājā dislocētajām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūrvienībām.

Godinot Ziemeļu kapsētā guldīto Brīvības cīņu dalībnieku piemiņu, ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidos goda aleju, gājienā nesīs Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, Ukrainas valsts karogu.

Pasākumu vadīs Laura Jeruma un Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu gādās NBS Jūras spēku orķestris. Tajā uzrunas teiks Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Rinats Ažēns, NBS Jūras spēku vecākais kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns, “Daugavas Vanagi Latvijā” pulkveža Oskara Kalpaka vārdā nosauktās Liepājas nodaļas pārstāvis Normunds Krafts un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Pasākumā aicināti piedalīsies nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, Liepājā dislocēto Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību karavīri un visi interesenti.

Tradīcijas veido mūsu kultūru un spēcina nacionālo identitāti. Pieminēsim Oskara Kalpaka sniegumu un mācīsimies no viņa dzimtenes mīlestību, lai nekādi apdraudējumi nespētu mūs iebiedēt un ikviens no mums atrastu savu vietu Latvijas valsts aizsardzībā. Lai pulkveža Oskara Kalpaka piemērs kalpo par iedvesmu mums visiem, kā mīlēt savu zemi un ar godu pildīt mums uzticēto.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.–1919. gadu mijā, pulkvedis Oskars Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6. martā Skrundas–Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos atklāja pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Padomju okupācijas gados tā tika nopostīta. Atmodas laikā piemiņas vietu atjaunoja.

Informējam, ka pasākuma norises laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti pasākuma un Liepājas muzeja un Liepājas okupācijas muzeja publicitātes nolūkos. Atrodoties pasākuma norises vietā, jūs apliecināt, ka esat informēts par to, ka tiekat iekļauts/a audio vai vizuālajā materiālā.