Valdību veidojošās partijas šodien pēc ilgstošām diskusijām vienojušās par 2021.gada valsts budžeta un plānotās nodokļu reformas aprisēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem žurnālistiem pavēstīja, ka šodien beigusies viena no garākajām sanāksmēm un tai ir pozitīvs iznākums – koalīcija vienojusies par nākamā gada budžeta ietvaru.

"Pēc ilgā debatēm vairāku mēnešu garumā esam vienojušies par 2021.gada budžeta ietvaru," teica politiķis.

Kariņš skaidroja, ka nākamā gada budžeta deficīts būs 3,9% no iekšzemes kopprodukta, kas saistīts ar Covid–19 pandēmiju, savukārt kopējais budžeta apjoms varētu būt zināms otrdien, kad valdība plāno izskatīt nākamā gada valsts budžeta ietvaru.

Tajā paredzēts, ka no 1.janvāra minimālā alga būs 500 eiro. Mediķu algu pieaugumam kopumā būs veltīti 183 miljoni eiro, "pilnībā atbilstot Saeimas iepriekšējo lēmumu". Būs arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu palielinājums, stāstīja Kariņš.

Tāpat pieņemts lēmums, pildot Satversmes tiesas lēmumu par garantētā minimālā ienākuma reformu, to palielināt no 64 eiro uz 109 eiro.

Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus plānots atvēlēt nepilnus deviņus miljonus eiro, savukārt no 2022.gada plānots reformēt ģimenes valsts pabalsta sistēmu.

Vienlaikus paredzēts no 1.janvāra par 1% pazemināt sociālo nodokli, kā arī no 1200 eiro uz 1800 eiro celt diferencētā neapliekamā minimuma slieksni. Savukārt no 1.jūlija plānots ieviest minimālo obligāto sociālo iemaksu, gan turpinot darbu pie detaļām, kā tas darbosies, solot tuvākajā laikā viest skaidrību par to.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka zināmas neskaidrības palika saistībā ar regulējumu, kas attiecas uz pašnodarbinātajām personām. Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstītu saimniecisko darījumu ieņēmumu kontu, kas tiktu ieviests nodokļu nomaksai.

"Tādējādi varētu panākt vienkāršotu nodokļu nomaksu. Mums ir ļoti būtiski, lai valdība sāktu strādāt pie administratīvā sloga samazināšanas nodokļu maksātājiem," uzsvēra Bordāns.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone (VL–TB/LNNK) akcentēja, ka ģimenes pabalstu reforma ir pozitīvs lēmums, vienlaikus uzsverot, ka jauniešiem atbilstoši noteiktiem kritērijiem no 2021.gada 1.septembra varētu tikt garantētas budžeta vietas.

Bordāns pauda cerību, ka rīt valdības sēdē varēs pieņemt dokumentu, kas būs "Latvijas sabiedrībai vēlams un progresīvs". Viņš arī atzina, ka paliek neskaidrības par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, gan piebilstot, ka partneri vienojušies līdz nākamā gada pavasarim panākt progresu šajā jautājumā, lai uz nezināmu laiku neatliktu jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanu.

Jau ziņots, Ministru kabinets 2.septembrī atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Ministri 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid–19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.