Eiropas Parlamenta vēlēšanās vislielāko atbalstu – 26,24% – saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL–TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.

Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL–TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība – 4,98%, Jaunā konservatīvā partija – 4,35%, bet "Progresīvie" – 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma "KPV LV" – 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" – 0,67%, "Centra partija" – 0,49%, "Atmoda" – 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – 0,19%, "Jaunā Saskaņa" – 0,18%, bet Rīcības partija – 0,17%.

Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL–TB/LNNK), Dace Melbārde (VL–TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

No astoņiem EP deputātiem pieci ir vīrieši, bet trīs – sievietes. Četri deputāti ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 51 līdz 60 gadiem, un divi – vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 44,5 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 42 gadi, bet vecākajam – 69 gadi. Visiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība. Septiņu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, bet vienam – Jūrmala.

CVK informācija liecina, ka no 1 411 955 balsstiesīgajiem EP vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,6%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas 473 260, bet derīgas zīmes bija 470 460 jeb 99,41%.

Iedzīvotāji visaktīvāk balsojuši Rīgas apgabalā – kopumā 165 880 jeb 39,71% no balsstiesīgajiem, kam seko Vidzeme ar 141 746 jeb 36,18% balsstiesīgajiem. Zemāka aktivitāte bijusi Kurzemē, kur EP vēlēšanās piedalījušies 55 747 jeb 30,1% balsstiesīgo, Zemgalē – 62 582 jeb 29,58% balsstiesīgo, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devās 48 435 jeb 23,55% balsstiesīgo.

Rīgas apgabalā visvairāk balsu – 25,98% – saņēma "Saskaņa", kam ar 21,8% seko "Jaunā Vienotība", ar 13,91% – nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". "Attīstībai/Par!" Rīgas apgabalā bijusi ceturtais populārākais politiskais spēks ar 12,78% balsu, bet piektajā vietā bijusi Latvijas Krievu savienība ar 8,29% balsu.

Vidzemē līdere ar 44 657 jeb 31,54% balsu ir "Jaunā Vienotība", kam ar 27 436 jeb 19,38% seko nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" ieguva 19 994 jeb 14,12% balsu, "Saskaņa" – 11 827 jeb 8,35% balsu, bet Latvijas Reģionu apvienība – 9360 jeb 6,61% balsu.

Latgalē EP vēlēšanās vislielākais vēlētāju atbalsts bijis "Saskaņai" – 17 799 jeb 36,79% balsu, kurai seko Latvijas Krievu savienība ar 8260 jeb 17,07% balsu. "Jaunā Vienotība" Latgalē ieguva 7741 jeb 16% balsu, nacionālā apvienība – 3565 jeb 7,37%, savukārt Zaļo un zemnieku savienība – 2830 jeb 5,85% balsu.

Kurzemē visvairāk balsu – 16 428 jeb 29,5% – saņēma "Jaunā Vienotība", kam ar 11 420 jeb 20,51% seko nacionālā apvienība, ar 7299 jeb 13,11% "Attīstībai/Par", ar 4810 jeb 8,64% balsīm Zaļo un zemnieku savienība, bet "Saskaņa" ieguva 4311 jeb 7,74% balsu. Liepājā nobalsojuši 15 140 vēlētāji jeb 33,07%, liecina informācija mājaslapā CVK.lv.  Liepājā ar 25,66% labākā bija  "Jaunā Vienotība", kurai seko nacionālā apvienība (18,92), Saskaņa (15,32), "Attīstībai/Par" (13,79), "Latvijas Krievu savienība" (6,27),  Zaļo un zemnieku savienība (5,20), Latvijas Reģionu Apvienība (4,69) un Jaunā konservatīvā partija (3,90).

Arī Zemgalē visvairāk balsu – 19 383 jeb 31% – ticis "Jaunajai Vienotībai", kurai ar 12 206 jeb 19,52% seko nacionālā apvienība, ar 8032 jeb 12,85% balsu "Attīstībai/Par", ar 5773 jeb 9,23% balsu "Saskaņa", bet 4719 jeb 7,55% tika Zaļo un zemnieku savienībai.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija "Vienotība", kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL–TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par "Saskaņu" – 13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz "Vienotība" ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL–TB/LNNK, "Saskaņa", ZZS un LKS – pa vienai.