Liepājā metālapstrādes jomā ir reģistrētas aptuveni 150 brīvas darbavietas, kas būtu vismaz desmit reizes par maz, ja "Liepājas metalurgam" nāktos sašaurināt vai apturēt darbību.

Kā šorīt Latvijas Radio atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne, LM Liepājai ir ļoti nozīmīgs uzņēmums, kurā faktiski katram liepājniekam strādā kāds radinieks vai paziņa, tāpēc ietekme uz sociālekonomisko situāciju pilsētā būtu ievērojama, raksta LETA.

NVA vadītāja atzīmēja, ka būtisku LM problēmu gadījumā NVA atlaistajiem darbiniekiem varētu piedāvāt kvalifikācijas celšanas programmas, pārkvalifikācijas programmas un pagaidu darbavietas, taču tie visi esot īstermiņa risinājumi. Papildus problēmas radītu fakts, ka LM strādniekiem pārsvarā ir visai šaura specializācija.

Kā ziņots, valdība šodien slēgtā sēdē spriedīs par finanšu situāciju LM un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Finanšu ministrijā (FM) uzskata, ka "Liepājas metalurga" tālākās darbības nodrošināšanā primāri jāiesaistās pašiem uzņēmuma akcionāriem. Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju LM, īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, par šādu ministrijas speciālistu nostāju biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

FM un Valsts kase jau pērn sāka sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju – aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām. Līdz šim uzņēmums izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, sākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt, norāda FM. FM un Valsts kase ir panākušas vienošanos ar vairākiem lielākajiem uzņēmuma kreditoriem par savstarpēju sadarbību situācijas risināšanai.

"TV3" raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka "Liepājas metalurga" vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai "Unicredit", kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai "Unicredit" garantējusi valsts.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp "Liepājas metalurgu" un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

"Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Zaharjins intervijā laikraksta "Vesti Segodņa" pielikumam "Delovije Vesti" atzinis, ka būtu gatavs atdot savas "Liepājas metalurga" akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam. Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS "Latvenergo" saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu "Liepājas metalurga" sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku "Unicredit". "Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. "Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norādīja Zaharjins. Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.