Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs 2026. gada pirmajā pusgadā atgriezušās 37 ģimenes jeb 130 cilvēki. Vēl 39 ģimenes jeb 113 cilvēki šajā periodā informējuši par vēlmi apsvērt atgriešanos, savukārt Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore sagatavojusi individualizētus piedāvājumus 94 ģimenēm jeb 273 cilvēkiem, informē Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore. 

Visbiežāk par savu dzīvesvietu Kurzemē remigranti šajā periodā izvēlējušies Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma un Talsu novadus. Šie dati apliecina, ka interese par atgriešanos Kurzemē saglabājas stabila, vienlaikus cilvēkiem arvien nozīmīgāka kļūst praktiska un savlaicīga informācija par iespējām konkrētās pašvaldībās – mājokli, bērnudārziem un skolām, darba iespējām, uzņēmējdarbību, pakalpojumiem ģimenēm un ikdienas dzīves organizēšanu.

“Katrs atgriešanās stāsts sākas ar domu par mājām – ar vēlmi pēc pārmaiņām, citādāka dzīves ritma vai sajūtas, ka ir pienācis īstais brīdis atgriezties Latvijā. Pēc tam seko praktiskie jautājumi – kur dzīvot, kur bērniem mācīties, kā atrast darbu, kā nokārtot dokumentus un kā atkal iekļauties Latvijas ikdienā. Tieši šajos jautājumos remigrācijas koordinators var sniegt palīdzīgu roku, jo praktiskās lietas ir risināmas. Galvenais ir nebaidīties sākt ar pašu ideju – es gribu atgriezties mājās,” norāda Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.

Kopumā kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2026. gada jūnija beigām Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās jau 617 ģimenes jeb 1865 cilvēki. Šajā laikā individualizēti piedāvājumi sagatavoti 1845 ģimenēm jeb 5190 cilvēkiem, savukārt vēl 491 ģimene jeb 1454 cilvēki pauduši interesi par iespēju atgriezties. Visbiežāk par dzīvesvietu Kurzemē remigranti izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadus.

2026. gada pirmajā pusgadā remigrācijas koordinatores darbs Kurzemē bija vērsts uz individuāla atbalsta sniegšanu cilvēkiem un ģimenēm, kuras apsver vai jau sper pirmos soļus, lai atgrieztos Latvijā. Koordinatore sadarbojās ar pašvaldībām, valsts institūcijām un diasporas organizācijām, palīdzot risināt ar dzīvesvietu, darbu, izglītību, pakalpojumiem ģimenēm un citiem ikdienas jautājumiem saistītas vajadzības. A. Berģe arī tikās ar diasporas pārstāvjiem Dānijā, stāstot par atgriešanās iespējām Kurzemē, kā arī piedalījās pasākumos par darba mobilitāti un jauniešu remigrācijas veicināšanu. 

Nozīmīga loma remigrācijas veicināšanā ir arī cilvēkstāstiem - reāliem pieredzes stāstiem par atgriešanos Latvijā. Lai iedrošinātu tos, kuri vēl tikai apsver atgriešanos, turpināta arī “Cilvēkstāstu” sērija, iepazīstinot ar kurzemnieku Deividu Stasjuli, kurš kopā ar sievu Despinu no Grieķijas izvēlējās dzīvi Kurzemes laukos, savā digitālajā saturā atklājot Latvijas lauku vidi, tās vienkāršību un autentiskumu.

“Cilvēki, kuri atgriežas, Kurzemē ienāk ar jaunu pieredzi, zināšanām un skatījumu. Vienam svarīgākais ir bērniem augt latviskā vidē, citam – būt kopā ar ģimeni, vēl kādam – uzsākt savu uzņēmējdarbību vai ikdienā būt tuvāk dzimtenes skaistajai dabai. Mūsu uzdevums ir būt līdzās un atbalstīt cilvēkus brīdī, kad viņi pieņem nozīmīgu lēmumu par atgriešanos Latvijā, kā arī palīdzēt šo ceļu padarīt skaidrāku, saprotamāku un praktiski īstenojamu,” uzsver A. Berģe.