Liepājas muzejā atklāta Andra Vītoliņa izstāde "Vakareiropas noriets". Līdzās vairākiem jau gataviem pasaules klases darbiem skatāms arī gleznas tapšanas process.

Mākslinieks izstādes apmeklētājus aicina piedalīties 200 x 360 cm lielas gleznas gleznas (triptiha) tapšanas procesā, kas, iespējams, turpināsies divu mēnešu garumā, jo tik ilgi mākslinieka rīcībā muzejs nodevis mazo izstāžu telpu otrajā stāvā. Konkrētāka informācija būs redzama muzeja mājaslapā sociālajā platformā facebook, taču izstādes atklāšanā Vītoliņš deva mājienu, ka, visticamāk, tas "vairāk būs rīta pusē". Pirmās dzeltanās līnijas uz audekla ar elegantu triepienu (tā to novērtēja klātesošais poļu mākslas kurators Kršištofs Staņislavskis) mākslinieks klāja jau izstādes atklāšanas laikā.

Gleznas tapšanas vietu iezīmē melna polietilēna plēve, kas sedz gan sienu, gan grīdu. Mākslinieks saka – vispirms tas bijis vajadzīgs, lai pasargātu telpu, taču, nonākot pie izvēles – caurspīdīgs, balts vai melns, izvēlējies pēdējo, jo telpā ir ļoti daudz gaismas, un šādi bijis iespējams mazināt tās intensitāti. Vītoliņš atzīst, ka izvēle strādāt publiski bijis izaicinājums. "Arī komfortā [kad mākslinieks ir viens savā darbnīcā] var izvirst." Tiesa, Vītoliņam pēdējos pāris gadus tas bijis liegts, jo ģimenē ienācis mazulis. "Reizēm strādāju pusizgulējies, tādā kā transā, reizēm gulējis trīs četras stundas, bet es neapstājos, lai gan nekad iepriekš tādos apstākļos nebiju strādājis." Līdzīgi bijis pērn rezidenču centrā Arābu Emirātos, kur mākslinieks bijis šokā no karstuma, gaismas, atmosfēras utt. "Tieši tad sapratu, ka tas liek garīgi sevi pārvarēt, un tas arī ir izaicinājums – sevis disciplinēšanas jomā."

Pie molberta muzeja izstāžu zālē Vītoliņš gan nebūs sastopams katru dienu, – "dažkārt ir vajadzīga disciplīna, lai aizietu projām un nobremzētos, nevis iekristu panikā un strādātu bez apstājas". Auglīgāk reizēm ir pasēdēt kaut vai desmit minūtes un padomāt, ko darīt, kādu ceļu iet, uzskata mākslinieks. "Atšķirībā no racionālās pasaules, kur ir tikai daži ceļi – A,B,C,D, te tas algoritms ir bezgala dažāds." Dažkārt viņš vizualizējot galvā, kā topošais darbs varētu attīstīties. "Redzu vizuāli virtuālu pasauli. It kā gribas to sasniegt, bet nereti rodas srīds, sākas radošās mokas, kad tu nezini, kā aiziet uz šo mērķi. Koncentrēšanās, miers, gara, apziņas disciplīna – tas viss ir nepieciešams..."

Topošās gleznas sižets nav gluži noslēpums. "Izstādes ideja, kas izteikta nosaukumā, ir "Vakareiropas noriets", taču saule jau nekur nenoriet – kaut kur tā noriet, bet kaut kur – aust. Varbūt tā ir Centrāleiropas rītausma. Vai Austrumeiropas... Domāju, tajā virzienā arī šis mākslas darbs radīsies."

Portāls jau rakstīja, ka par pamatu izstādei izvēlēts šopavasar tapušais projekts, ko mākslinieks izrādīja Tallinas galerijā "Fahle". Mākslas kritiķis un izstāžu kurators Indreks Grigors (Igaunija) atzīst: "Arhitektūrai ir nozīmīga loma Andra Vītoliņa darbos. Daudzi, kam ir priekšzināšanas Latvijas mākslā, pazīst Vītoliņu kā tērauda labirintu un nepabeigtu debesskrāpju motīvu autoru. Taču, tas, kas reiz sākās kā urbānās pētniecības ceļojumi uz fabrikām, ir novedis mākslinieku līdz atskārsmei par arhitektūru kā sabiedrības politizētās pašizpausmes – kultūras simptoma centrālo elementu. Pagājušajā gadā viņš piedalījās ikgadējās Tartu Mākslinieku Savienības izstādē ar vizionāri ģeometriskās struktūrās sablīvētu kompozīciju „Konfrontējot arābus", kuras iedvesmas avots bija ceļojums uz Emirātiem. Taču pēdējā laika notikumi ir vērsuši mākslinieka uzmanību no Austrumiem uz Rietumiem. Šobrīd nepatikšanās ir pati Vakareiropa, kas šķietami tic universāli standartizētai un masveidīgi producētai vērtību sistēmai."

Jautāts, vai viņu interesē politika, Andris Vītoliņš saka: "Ne tikai politika. Tas ir kaut kas augstāks par vienkāršo politiku – filozofiskā līmenī. Kaut kas aiziet, un kaut kas atnāk. Mainīšanās ir sākusies, stabilitāte jau vairs... Nesen pieķēru sevi pie domas, ka tad, kad bija deviņdesmito gadu pārmaiņas, mēs tās ļoti viegli psiholoģiski pārvarējām, jo bija daudz mazāka mediju histērija. Tagad mēs esam ļoti atkarīgi no tās, un daudz sāpīgāk uztveram, lai gan pārmaiņas varbūt pat ir maigākas, nekā bija deviņdesmitajos gados."

Mākslinieks ar savu izstādi rosina domāt vēl par kādu tēmu – pabeigtību, cilvēku tieksmi censties radīt kaut ko pabeigtu – kā Liepājas muzeja klasicisma stila villas interjers. Vītoliņš saka: esmu atteicies no šīs pabeigtības, jo "nekas nebeidzas, mēs vienkārši to tā sāpīgi uztveram, bet vajag to pieņemt..."
 

Uzziņa
Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs, asoc. prof. Andris Vītoliņš aktīvi organizē personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs – Dānijā, Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Slovēnijā u.c. Mākslinieks darbojas arī kā izstāžu un citu mākslas projektu kurators.

Andra Vītoliņa darbi atrodas daudzās privātās un publiskās kolekcijās, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Baku Modernās mākslas muzejā (Azerbaidžānā), Igaunijas Mākslas muzejā KUMU, kā arī Red Bull dibinātāja Dītriha Matešica (Dietrich Mateschitz) prestižajā privātkolekcijā ekspozīciju paviljonā Hangar-7 Zalcburgā, Austrijā.

Andra Vītoliņa izstāde "Vakareiropas noriets" Liepājas muzejā skatāma līdz 28.augustam. Ieeja bez maksas.

(Avots: Liepājas muzejs)