13.septembrī pulksten 19 Knuta Skujenieka daiļrades cienītājiem būs iespēja tikties ar dzejnieku autorvakarā "Kad akmens novēlies no sirds uz tā var pasēdēt".

Tas notiks Promenādes viesnīcas Hika spīķerī (Vecā Ostmala 40). Sarīkojumu vadīs žurnālists Lauris Zvejnieks, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēkas pārstāve Gita Švarce.

"Skujeniekā sadzīvo vienreizēja pilsoniska drosme ar spēcīgu dzejnieka talantu. Tāpēc viņa teiktajiem vārdiem tagad, tāpat kā toreiz, ir liels svars. Viņa romantiskā izpratne par dzejnieku, par vārdu rod atbilstību viņa konkrētajā attieksmē" – tā par dzejnieku, atdzejotāju un literatūrkritiķi sacījis dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs.

Dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis, pasaules kultūras nesējs, nacionālists un Latvijas lepnums Knuts Skujenieks dzimis Rīgā 1936.gada 5.septembrī. Viņš vienmēr bijis savas valsts patriots un latviešu tautas kultūras un vērtību nesējs pasaulē. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados apcietināts un apsūdzēts par "pretpadomju aģitāciju", sāpju ceļu izgājis Mordovijas lēģeros… Tomēr par spīti visam palicis uzticīgs savai zemei un valstij.

K.Skujenieka literārais pienesums ir ļoti bagātīgs. Darbs atdzejā viņu saistījis ar vairāk kā 70 pasaules valodām. K.Skujenieks ir izveidojis unikālu dzejas krājumu – viena dzejoļa tulkojumus 33 valodās, to skaitā angļu, franču, baltkrievu, krievu, spāņu, vācu, grieķu, lībiešu, igauņu, zviedru, bulgāru, itāļu, slovēņu, angļu, horvātu, nīderlandiešu, poļu, maķedoniešu, franču, norvēģu, dāņu, īslandiešu, turku, čehu, leišu, arābu, gruzīnu, ebreju (ivrita), armēņu, ķīniešu valodā u.c.

Knuts Skujenieks ieguvis Mūža balvu Latvijas literatūrā 2010.gadā par izcilu un paliekošu devumu Latvijas literatūrā. Par šo balvu K.Skujenieks saka: "Tas, protams, ir liels pagodinājums saņemt šādu balvu. Taču viņam vissvarīgākais liekas tas, ka pēc viņa paliks grāmatas – pierakstītās domas un sajūtas, ko cilvēki varēs lasīt vēl ilgi".

Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001), 2. šķiras Atzinības krustu (2008). 2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par "Rakstiem", kas izdoti astoņos sējumos.