Liepājas muzeja ēku kompleksa rekonstrukcijas darbiem, visticamāk, būs vajadzīgs papildu pašvaldības finansējums, atzina Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Konkrētas summas, kas papildu būs vajadzīgas, muzeja direktore vēl neminēja, norādot, ka tās tiek precizētas, taču pauda cerību, ka Liepājas domes deputāti būs saprotoši un atbalstīs trūkstošā finansējuma piešķiršanu muzeja atjaunošanai, raksta LETA.

Ja ziņots, ka papildu projektā paredzētajiem līdzekļiem Liepājas muzejam dažādu darbu veikšanai no pašvaldības šī gada budžeta piešķirti jau aptuveni 100 000 latu.

Jautāta par iespējām remontdarbus pabeigt līdz iepriekš plānotajam termiņam - šī gada augustam, direktore atzina, ka pagaidām iepriekš plānotie termiņi paliek spēkā un norādīja, ka "būvnieki ļoti aktīvi strādā, lai tajos iekļautos". Kā atzina Kārkla, galvenie darbi šobrīd ir ēku fasāžu sakārtošana un teritorijas labiekārtošana, taču vienlaikus remontdarbi vēl turpinoties arī ēku iekštelpās.

Liepājas muzeja direktore arī atgādināja, ka tik apjomīgi remontdarbi vairāk nekā 100 gadus vecajā ēkā nebija veikti kopš tās uzbūvēšanas un nama tehniskais stāvoklis bijis kritisks. "Muzejs turējās kopā kā trausls kāršu namiņš," piebilda direktore.

Kā iepriekš stāstīja Kārkla, projekta realizācijas gaitā atklājies, ka muzeja galvenās ēkas trešā stāva nesošās konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī un iepriekš jebkurā mirklī varēja nobrukt. "To nevarēja iepriekš paredzēt," skaidroja direktore, norādot, ka nācies veikt korekcijas projektā un meklēt papildu līdzekļus remontdarbiem.

Jau ziņots, ka būvdarbi Liepājas muzeja ēkās tiek veikti ERAF līdzfinansētā pašvaldības projekta "Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros.

Projekta gaitā tika renovēta arī Liepājas teātra ēkā, kā arī turpinās darbi Liepājas latviešu biedrības namā. Kopumā ar ERAF atbalstu šogad Liepājas teātra ēku kompleksa, kā arī Latviešu biedrības nama un Liepājas muzeja ēku kompleksa rekonstrukcijā un energoefektivitātes uzlabošanā tika plānots ieguldīt 2,5 miljonus latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums - 305 239 lati.

Projekts paredz ēku jumtu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, inženiertehnisko tīklu rekonstrukciju un virkni citu darbu. Remonta laikā arī paredzēts būtiski uzlabot krājuma telpu tehnisko stāvokli, novēršot augsto mitruma koncentrāciju, izbūvējot ventilāciju, telpas temperatūras regulēšanas un automātisko ugunsdzēsības sistēmu.

Liepājas muzeja galvenā ēka sākotnēji būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900.gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. līdz 1902.gadam.

No 1935.gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs. Kopš 2007.gada muzeja galvenā ēka un ratnīca iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.