Ceturtdien, 29. maijā, no pulksten 10 Liepājas muzejā notiks starptautiska zinātniska konference „Māksla, vieta un identitāte: vakar šodien un rīt”, kas veltīta Ēvalda Dajevska 100. jubilejai.

Konferences mērķis ir novērtēt un apzināt Ēvalda Dajevska radošā mantojuma kultūrvēsturisko un māksliniecisko nozīmi.

Mākslinieka dēls Pēteris Dajevskis konferencē uzstāsies ar referātu "Mans scenogrāfs. Mana tēva dzīve un māksla trīs cēlienos". Virdžīnijas Universitātes dekāne, emeritētā profesore Dr. Maruta Lietiņa-Ray runās par Ēvaldu Dajevski Mērbekas teātra kontekstā un latviešu identitāti Vācijā.

Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka savā referātā raksturos vienu no Ēvalda Dajevska skolotājiem – Ansi Cīruli kā latviešu identitātes veidotāju. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja Mārgita Mantiņa atklās Ēvalda Dajevska radošo darbu un profesionālo vidi Liepājas periodā.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieces Māras Zirnītes referāts veltīts Ēvalda Dajevska gleznu likteņu skaidrošanai. Mākslas vēsturniece, Amerikas latviešu Apvienības Kultūras nozares vadītāja, Klinklāva mākslas galerijas direktores Garezerā, Mičigānas štatā, ASV Līga Ejupe raksturos Ēvalda Dajevska radošo darbību Amerikas Savienotajās Valstīs.

Konferences noslēgumā mākslas zinātniece, Rīgas mākslas telpas izstāžu kuratore Inga Šteimane runās par identitātes jautājumiem latviešu mūsdienu mākslā.

Ēvalds Dajevskis (1914–1990) dzīvoja starp diviem vēsturiskiem divdesmitā gadsimta pavērsiena punktiem – Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gada augustā un Padomju Savienības sabrukumu, kad Latvija atguva savu neatkarību.

Lai arī gleznotājs nav dzimis Liepājā, Ēvalds Dajevskis, vienmēr ar lepnumu teicis, ka esot liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur izveidojās mākslinieka radošās personības pamati.

Tas notika, mācoties Liepājas mākslas vidusskolā, kur viņa pedagogi bija Jānis Sudmalis, Hermanis Aplociņš, Nora Drapče, bet Liepājas teātrī bija iespēja papildināt savas prasmes pie dekoratora Artūra Baumaņa. Laikā no 1940. līdz 1944. gadam Ēvalds Dajevskis strādāja Liepājas teātrī. Kā liela autoritāte mākslinieka dzīvē minams arī Ansis Cīrulis, kuru savukārt vienoja garīga tuvība un draudzība ar Jāni Sudmali.

Pēc Otrā pasaules kara Ēvalds Dajevskis strādāja kā scenogrāfs un gleznotājs pēckara Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kas Ēvaldu Dajevski iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā neliek aizmirst latviešu teātri, kas ir Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. Viņš ASV ir veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.

Uzziņa
Konference: "Māksla, vieta un identitāte: vakar, šodien un rīt. Gleznotājam un scenogrāfam Ēvaldam Dajevskim – 100"

Ceturtdiena, 29. maijs
Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18

10.00 Reģistrācija (Liepājas muzeja vestibilā Kūrmājas pr. 16/18)

10.30 Konferences atklāšana (Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē)

Vada: Dace Kārkla (Liepājas muzeja direktore)

Uzrunas: Vilnis Vitkovskis (Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos), Ints Dālderis (SIA „Lielais dzintars” valdes loceklis)

Lasījumi: Par Ēvaldu Dajevski

11.00 Pēteris Dajevskis (mākslinieka Ēvalda Dajevska dēls, ASV) „Mans scenogrāfs. Mana tēva dzīve un māksla trīs cēlienos”

11.20 Dr.Maruta Lietiņa-Ray (Virdžīnijas Universitātes dekāne, emeritētā profesore, ASV) „Ēvalds Dajevskis, Mērbekas teātris un latviešu identitāte Vācijā”

12.15 Pusdienu pārtraukums

Lasījumi: Mākslinieka tapšana Latvijā

13.00 Rūta Rinka (LNMM Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas kolekcijas glabātāja, Latvija) „Mākslinieks Ansis Cīrulis: latviešu identitātes veidotājs. Anša Cīruļa daiļrade”

13.30 Mārgita Mantiņa (Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja, Latvija) „Ēvalda Dajevska radošais darbs un profesionālā vide Liepājas periodā”

14.00 Kafijas pauze

Lasījumi un prezentācija: Mākslinieks un izglītība vakar un šodien

14.30 Māra Zirnīte (Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece) „Ēvalda Dajevska gleznu likteņu skaidrošana”

15.00 Līga Ejupe (mākslas vēsturniece, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Kultūras nozares vadītāja, Klinklāva mākslas galerijas direktore Garezerā, Mičiganas štatā, ASV) „„Dzīvā māksla”, 2013. g. Dajevska projekts”

16.00 Inga Šteimane (mākslas zinātniece, Rīgas mākslas telpas izstāžu kuratore, Latvija) „Identitātes jautājumi latviešu mūsdienu mākslā”

16.30 Kafijas pauze.
Diskusijas, debates

18.00 Koncerts