Patiesu pārsteigumu piedzīvoja muzeja darbinieki, pirms remonta atbrīvojot ēku no mēbelēm un atbīdot gadus sešdesmit nekustinātu skapi.

Arī iebūvētais skapis, kurš aizsedza gandrīz visu pirmā stāva gaiteņa sienu, ir vērtīgs jūgendstila mākslas paraugs, saka muzeja direktore Dace Kārkla, taču tas, kas atklājās aiz skapja, pārsteidzis visus. Lai arī līdz galam nepabeigts, labi saglabājies sienas gleznojums aizņem vismaz desmit kvadrātmetrus lielu laukumu. „Mums tas bija ārkārtīgi liels pārsteigums,” atzīst Dace Kārkla. „Neviens muzeja darbinieks nekad to nebija redzējis.” Acīmredzot gleznojums bijis apslēpts visu acīm kopš 1935. gada, kad Liepājas koktirgotāja Kacenelsona ģimenes īpašums nonāca muzeja rīcībā.

Arhitekte Kristīne Veinberga, kas veica ēku izpēti, domā, ka gleznojums varētu attiekties tieši uz šo laiku, proti pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, taču Dace Kārkla tam nepiekrīt. „Diez vai toreiz, kad muzejs pārcēlās uz šīm telpām, tā rīcībā bija līdzekļi, lai pasūtītu šādu lepnu sienas gleznojumu. Drīzāk tas tapis reizē ar ēku, 20. gadsimta sākumā.”

Muzeja direktore kopā ar būvniekiem cer īstenot ideju par daļēju jaunatklātā sienas gleznojuma atsegšanu muzeja apmeklētāju acīm. „Pēc tam, kad būs pabeigts remonts, un sienas skapi atkal montēsim kopā, gribam ap pusotru kvadrātmetru lielu sienas fragmentu atstāt neaizsegtu, jo gleznojumu ir ļoti labi saglabājušies.”

Jūgendstils radās un piedzīvoja savu uzplaukumu 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā. To raksturo īpatnēji ornamenti – spriegi līniju pinumi, ģeometrisku figūru kārtojumi, augu motīvi, sejas, plīvojoši mati, gulbji, pāvi u.c.

Septiņu mēnešu laikā – kā no jauna
Liepājas muzeja ēku komplekss Kūrmājas prospektā 16/18 ir slēgts kopš augusta sākuma. Visu šo laiku turpinājās muzeja fondu pārvietošana uz citām telpām, bet nu jau ēkā sākušies siltināšanas un remonta darbi. Kā portālam atzina Dace Kārkla, ar būvniekiem muzejam ļoti laimējies – gan ģenerāluzņēmējs SIA „Vega – 1”, gan apakšuzņēmējs SIA „Pilsbūve” pret darbu izturas ar lielu atbildību, turklāt spēj domāt un darboties ārkārtīgi radoši. SIA „Pilsbūve” veicis restaurācijas darbus arī Ventspils Pils muzeja ēkā.

 Šobrīd darbu turpina un apmeklētājus uzņem tikai Liepājas muzeja filiāle – ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos”, kas atrodas K. Ukstiņa ielā 7/9.
Pēc remonta visu četru ēku fasādes būs atjaunotas un siltinātas. To krāsojums būs pelēkzaļš, tāds, kāds tas bijis savos pirmsākumos.
Remonta laikā tiks veikta inženiertīklu renovācija, kanalizācijas tīklu un sanitāro mezglu rekonstrukcija vai izbūve, logu un durvju restaurācija, apkures sistēmu nomaiņa, siltummezglu renovācija, vēdināšanas sistēmu izveide un virkne citu darbu. Galvenajā muzeja ēkā paredzēta būvkonstrukciju pārsegumu stiprināšana, jumta konstrukciju renovācija, nesošo konstrukciju pretuguns aizsardzība un citi darbi. Muzejniekus jo īpaši priecē paredzētais lielās izstāžu zāles remonts, kas ietver arī apgaismojuma rekonstrukciju. Kā zināms, muzeja izstāžu zāle ir lielākā Liepājā.

Ēku renovācija ilgs septiņus mēnešus, tas nozīmē, ka pavasarī varēsim sākt tās apdzīvot un atkal aicināt pie sevis apmeklētājus, prognozē Dace Kārkla.

Muzeja galvenā ēka sākotnēji būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900. gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. gada līdz 1902. gadam. No 1935. gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs.

Kopš 2007. gada muzeja galvenā ēka un ratnīca iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.