Ar Francijas institūta Latvijā gādību Liepājas muzejā atklāta unikāla izstāde "Mežģīņu šarms un noslēpumi", kas vēlāk būs skatāma arī citur Latvijā.

Interese par franču mežģīņu izstādi vismaz atklāšanas dienā bija milzīga, taču Liepājas muzeja skaistās koka kāpnes un otrā stāva galerija lielo slodzi izturēja.

Viesu vidū bija Francijas institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls un izstādes kuratore un kolekcijas īpašniece Anna Kamijī, Rundāles muzeja direktore Laura Lūse, Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, nesenais Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs, studijas “Bārbele" vadītāja, divu mežģīnēm veltītu grāmatu autore un meģīņu pētniece 30 gadu garumā Dagmāra Prīberga un daudzi citi.

Par to, kā izstāde "Mežģīņu šarms un noslēpumi" nokļuva Liepājā, izstādes atklāšanā pastāstīja Francijas institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls. Doma par šādas izstādes sarīkošanu viņam bijusi jau sen, taču tieši pēc viesošanās Liepājā un uzņēmuma “Lauma Fabrics" apskates Bonviāls sapratis, ka te ir īstā vieta izstādei, kas veltīta mežģīņu vēsturei un mežģīņu darināšanas attīstībai no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, jo mežģīņu aušana Liepājā joprojām turpinās.

Vēl pirms izstādes "Mežģīņu šarms un noslēpumi" atklāšanas izstādes kuratore un lielākās eksponātu daļas īpašniece Anna Kamijī interesentus iepazīstināja gan ar eksponātiem, gan mežģīņu izcelsmi un to darināšanas mākslas attīstību no pirmsākumiem 16.gadsimta vidū, kad Venēcijas tirgotāju ietekmē itālieši iepazina austrumos darinātās mežģīnes un arī paši sāka nodarboties ar to darināšanu. Tikai pēc tam franči nolēma šo mākslu attīstīt savā zemē, un “importēja" itāliešu mežģīņu darinātājas, nometinot tās visos Francijas reģionos. Savukārt rūpnieciska mežģīņu ražošana sākusies 1808.gadā Anglijā.

Kā uzsvēra Kamijī, mežģīņu darināšana ilgu laiku bija roku darbs, un arī mūsdienās, kad mežģīnes galvenokārt ražo rūpnieciski, pastāv to darināšana ar rokām.  Izstādē skatāmās mežģīnes darinātas gan no zīda un lina, gan metāla diegiem. Sākotnēji mežģīnes bijušās krēma krāsā un sauktas par blondajām mežģīnēm, bet vēlāk modē nākušas melni krāsotas mežģīnes. Tāpat sākotnēji mežģīnes bijušas vīriešu, piemēram, musketieru tērpu aksesuārs, īpaši bagātīgi un krāšņi ar tām rotāti garīdznieku tērpi.

"Mežģīņu šarms un noslēpumi" ir nopietns, pat zinātnisks pētījums par mežģīņu izcelsmi un attīstību līdzpat mūsdienām. Taču izstāde nav tikai sauss izziņas materiāls – ir arī pietiekami daudz priekšmetu, sākot ar senas mēžģīnes fragmentu, kas nāk no Rundāles muzeja krājumiem, beidzot ar mūsdienu mākslā izmantotiem mežģīņu motīviem. Unikāls ir arī mežģīnēm rotātais zēnu kristāmtērps no Tukuma muzeja krājuma, kas tikai nupat restaurēts. Mežģīņu aksesuāri skatāmi arī dāmu un kungu portretos, kas nākuši no Liepājas muzeja fonda, garīdznieku un dāmu tērpos.

Izstādes iekārtošanu finansiāli atbalstījusi Kultūras pārvalde.

"Mežģīņu šarms un noslēpumi" 2019. un 2020. gadā viesosies vairākos Latvijas muzejos. No Liepājas tā vispirms ceļos uz Tukumu, bet nākamgad arī uz Rēzekni un Jēkabpili.

Liepājas muzejā izstāde apskatāma līdz 5.maijam.

Francijas un Latvijas kopdarbs"Iekļauties kustībā"

Nākamajā dienā pēc mežģīņu vēsturei veltītās izstādes atklāšanas muzejā Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš kopā ar "Lielā dzintara" vadītāju Timuru Tomsonu un Žilu Bonviālu koncertzāles pirmā stāva izstāžu telpā atklāja vēl vienu Francijas institūta inspirētu izstādi – "Iekļauties kustībā", kas pirms tam bija skatāma Rīgā, Mākslas akadēmijā.

Kristaps Zariņš izstādi dēvēja par Mākslas akadēmijas "vēstuli" Liepājas jaunatnei un aicināja to lasīt, neaizmirsdams arī aicināt jaunos talantus uz Māklsas akadēmiju.

Līdzās franču mākslinieka abstraktajiem gleznojiem izstādē skatāmas arī trīs latviešu jauno mākslinieku – Anša Rozentāla, Jāņa Novika un Reiņa Bērziņa instalācijas par kustību tēmu, piemēram, Novika darbā var vērot kustību radīto vibrāciju pārtapšanu digitālā attēlā.

Franču mākslinieks Silvērs Žarosons, izlietojot krietni daudz krāsu, atklājot izstādi, nodemonstrēja arī, kā top viņa darbi (ikdienā apmeklētāji to var apskatīt arī vienā no izstādes monitoriem, kurā tiek rādīta Rīgā uzfilmētā darba tapšanas gaita.

Tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs atzina, ka Liepājā izstāde "Iekļauties kustībā" izskatās "daudz cēlāk", jo Akadēmijas telpas tai bijušas par šauru, un arī viņš pats esot tik ļoti iemīļojis "Lielo dzintaru", ka jau lūkojoties pēc jauniem darbiem, ko šeit parādīt.

Izstāde "Lielajā dzintarā" apskatāma līdz 23. aprīlim.

Liepājā skatāma vēl viena Francijas institūta Latvijā sarūpēta izstāde – fotogrāfiju izstāde "Bordo vīna dārzi", kura iekārtota "Promenade Hotel" 2.stāva galerijā.