Pirms gadumijas atstājusi savu līdzšinējo darbavietu – Liepājas valsts 1. ģimnāziju – māksliniece Liene Eltermane ar idejām pilnu galvu, lielu iedvesmu un prieku atkal ķērusies pie ādas mākslas, lai īsā laikā taptu izstāde "Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi", kas Liepājas muzejā aplūkojama līdz 3. aprīlim.

Izstādi Liene veidojusi kopā ar gados jaunāko kolēģi, ekspresīvo lietuviešu mākslinieci Ramuti Tolišīti (Toliušyte), kura savos darbos izmanto dažādas tehnoloģijas un labprāt kombinē ādu ar koku, keramiku un metālu. Nelielo muzeja izstāžu telpu mākslinieces piepildījušas darbiem,

kas ir ne tikai vizuāli baudāmi, bet arī piesātināti domām, emocijām, pārdzīvojumiem.

Abas mākslinieces pazīstamas jau sen. "Es pat nevaru pateikt, kad mēs ar Ramuti satikāmies," prāto Liene. Taču tas noteikti noticis Kauņā, kur dzīvo gan Ramute, gan Lienes kursabiedrene Lolita, ar kuru kopā mācījušās Tallinas Mākslas akadēmijā. Saistībā ar dažādām izstādēm Liene bieži braukusi uz Kauņu. Šīs pilsētas mākslas dzīve ir bagāta, tostarp tur notiek lielas starptautiskas grāmatsējēju izstādes, kurās Liene piedalījusies. Tā iepazinusies arī ar vienu no savas kursabiedrenes talantīgājām audzēknēm – Ramuti, kur ir ne tikai talantīga māksliniece, bet arī 15 gadus vadījusi ādas mākslas sekciju Lietuvas Mākslinieku savienībā.

"Ļoti vitāla un interesanta māksliniece," savu kolēģi raksturo Liene.

Abām patīkot baudīt dabas skaistumu, un tas atspoguļojas arī darbos.

Vairākus gadus vasarās Liene braukusi uz Ogri, turienes Bērnu mākslas skola organizējusi dažādus simpozijus ar lekcijām, meistarklasēm – keramikai, tekstilam, Bauhaus ģeometrijai. Šo simpoziju iespaidā tapuši arī divi izstādes "Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi" ādas gobelēni, bet pēdējā, keramikas simpozija, iespaidā

mākslinieci apbūris šamots, arī japāņu meistaru keramikas formas skaistums.

"Bet keramika bez krāsns nekas nav," spriež māksliniece, tāpēc izstādē redzama "keramika", kas tapusi no kartona un ādas.

Liepājas izstādē redzami arī daži Ramutes darbi – "spoguļi, kā saktas, kā vairogi" – no izstādes "Baltu zīmes", Lietuvā. Liene tajā nav piedalījusies, jo, kā pati saka, ne visas idejas uzreiz īstenojas.

"Manas "Baltu zīmes" tapušas nupat, un ir skatāmas šajā izstādē," teic māksliniece.

Spārnojis arī kādā lekcijā dzirdētais par Saules atainojumu pasaules kultūrā – apļa un romba zīmēm,  kuras izstādes apmeklētāji noteikti saskatīs eksponētajos darbos. Taču tāpat kā ir lielais, melnais jautājums, izstādē ir redzams arī "izmisums un asaras", māksliniece darbus gan nosaukusi citādi – "Šļakatas". Ir darbi, par kuriem Liene saka: "Nevaru izskaidrot, kāpēc to taisīju, nezinu arī, kā to varētu izmantot, bet tas bija jādara".

Vairākos izstādes darbos Liene akcentējusi Liepājas faktūru – Berči sarkano ķieģeļu mūri ("Man viņš ļoti ļoti patīk"), un šī faktūra saskatāma pat pēdējā Liepājas Gulbju dīķa gulbja veidolā. Gan gulbis, gan lielā, melnā jautājuma zīme ir ar ādu apvilkti sausi ķirbji, ko nezinātājs gan nekad nespētu iedomāties.

Taču lielākā daļa darbu veidoti ne tikai kā izstāžu eksponāti, vienlaikus tie ir interjera priekšmeti, arī prakstiski lietojami – kā dārglietu kastīte vai citādi.