Jūrmalas muzejā atklāta tēlnieka Egona Peršēvica sen gaidīta lielformāta darbu personālizstāde, kurā mākslinieks prezentēja gan savas tautā jau iemīļotas skulptūras, gan arī jaundarbu, portālu irliepaja.lv informēja Iveta Vēvere, projekta komunikāciju vadītāja.
Izstāde ir tēlnieka Egona Peršēvica doktora studiju kulminējošais pasākums, kur lielākā daļa no darbiem tapuši praktiskās doktorantūras kontekstā. Mākslu tēlnieks uztver kā zinātnes jomu, kas nodarbojas ar kultūras vērtību pārvērtēšanu, un paša radītās skulptūras ir viņa eksperimenti un zinātniskie traktāti.
Izstādes atklāšanā 28.aprīlī. Foto: Dainis Ozols.
Izstādē skatāmie darbi lielākoties veidoti kā publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģiju, dzimumu vienlīdzību, dažādas formas diskrimināciju un brīvības ideju.
"Šīs skulptūras ir redzētas daudzviet Latvijas publiskajā telpā – te pie Māras dīķa Rīgā, te pie Ventas rumbas Kuldīgā, Baltijas jūrā pie Liepājas krastiem, vai Brīvības alejā Rīgas centrā, kaut kur medijos šie darbi ir redzēti. Un tad tie pēkšņi no vides, kurā tie ir plānoti atrasties ārtelpā, gandrīz visi sanāk šeit muzejā, sāk runāties savā starpā, sāk runāties ar mums, un veidojas atkal pilnīgi cits stāsts. Vienīgi lielais spoku zirgs no Rotko mākslas centra pagalma nav atbraucis pie mums – ceļš par tālu un varbūt arī griesti par zemu. Bet nu šis ir kaut kas īpašs. Es ārkārtīgi lepojos ar šo izstādi, es lepojos ar Egonu un viņa ļoti intensīvo ceļu mākslā," atklājot izstādi, priekā dalījās Jūrmalas muzeja izstāžu kuratore Guna Kalnača.
Egon Peršēvics (no kreisās) un Aigars Bikše izstādes atklāšanā. Foto: Dainis Ozols.
Atzinīgi Egona Peršēvica mākslu vērtē tēlnieks Aigars Bikše, kurš arī viņa doktora darba vadītājs: "Politiski nozīmīgas tēmas savos darbos Egons risina, veiksmīgi izmantojot sadursmi starp arhetipiskiem, rietumu kultūras uztverē bāzētiem tēliem un mūsdienīgu mākslinieka izaicinājumu sabiedrības priekšstatiem un kultūras normām. Viņš padziļināti pēta figurālās tēlniecības iespēju lauku gan kultūrvēsturiskā kontekstā, gan mūsdienu cilvēka piedzīvojumu, pārdzīvojumu un pieredžu kontekstā. Un nozīmīga loma vienmēr tiek piešķirta skulptūras tēla un rakstura semantiskajai nozīmei, skulptūras plastiskajai formai, tās materialitātei un krāsai."
Vēl šogad tēlnieks un topošais mākslas doktors Egons Peršēvics saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā "Kilograms kultūras" par savu Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences projektu. Viņš ir arī pedagogs ar vairāk nekā desmit gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
Populārākie mākslinieka darbi ir „Spoku zirgs" pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, lotosa pozā sēdošā Milda, savulaik jūrā pie Liepājas Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra, kā arī skulptūra ar nosaukumu "Jūras mātes nolaupīšana" un citi.
Tēlnieka Egona Peršēvica personālizstāde "Skaistas lietas un citi nesmukumi" Jūrmalas muzejā bez maksas skatāma līdz 28. maijam.
Tēlnieka Egona Peršēvica radošajām aktualitātēm iespējams sekot līdzi sociālajos tīklos: Facebook un Instagram.