Divas dienas – 4. un 5.maijā – Liepājā jau piekto reizi norit amatierteātru festivāls, kura ideja dzimusi Ināras Kalnarājas vadītajā Liepājas tautas teātrī.

"Jā, tas ir mūsu izlolots festivāls," ar gandarījumu teic Ināra Kalnarāja.

Pirmo reizi festivāls sarīkots 2007.gada martā par godu Liepājas 382.dzimšanas dienai un Starptautiskajai teātra dienai, kas šajā mēnesī tiek atzīmētas.

"Biju jau agrāk par to domājusi – kā tas tā ir, ka visos pagastos notiek amatierteātru saieti, tikai ne Liepājā, kur taču ir pat vairāki tautas teātri. Un, kad tika izteikts aicinājums izrādīt iniciatīvu "no apakšas", mēs ierosinājām rīkot labāko amatierteātru festivālu."

"Te un nekur citur" – tā tautas teātris vēlējās to nosaukt, un tā festivāls saucas joprojām.

Jau nākamajā reizē festivāls kļuva starptautisks un arī nopietnāks – ar gada labāko izrādi Liepājā ieradās lietuvieši, festivāla dalībnieku sniegumu analizēja un vērtēja profesionāļi – teātra zinātniece Edīte Tišheizere, režisors Valdis Lūriņš, teātra kritiķe Līvija Akurātere.

Turpmākajos festivālos latviešu un lietuviešu teātriem piepulcējās igauņi, krievi.

"Lai gan paši uzņēmāmies saimnieku lomu un ar savām izrādēm nepiedalījāmies, tik un tā bija gan sevi, gan Liepāja jāparāda, jāiepazīstina viesi."

Ļoti daudz palīdzējis Olafs Gūtmanis, lai viesi iepazītu pilsētu ne tikai, kāda tā ir šodien, bet sajustu arī vēsturiskās Liepājas smaržas, garšas, balsis.

"Festivāla mājas vienmēr bijis Latviešu biedrības nams. Tam ir gan savi mīnusi – te tomēr nav tās teātra auras un tehniskās iespējas, kas Liepājas teātrī, taču ir arī priekšrocības – mūsu rīcībā ir visa māja ar lielo zāli, kamerzāli, leļļu teātra zāli. Tas padara festivālu dzīvelīgāku – cilvēki kursē no telpas uz telpu, tepat arī ir iespēja iedzert kafiju, satikties, parunāties."

Ināra Kalnarāja lepojas ar "Te un nekur citur" augsto līmeni – uz festivālu allaž aicināti tikai labākie amatierteātri, kas līdzi ved godalgotas izrādes.

Kopš festivāla norises laiks no marta pārcelts uz maiju, rūpju esot vairāk, gan lai noturētu līmeni, gan skatītāju.

"Esam spiesti konkurēt ar mazdārziņiem. Kā zināms, tiklīdz pienāk brīdis, kad jāsāk rušināties pa zemi, latvietis kļūst nemierīgs..."

Ināra Kalnarāja pasmejas, ka arī pašai griboties ko iedēstīt un iesēt, jo vairāk, redzot tepat, Latviešu biedrības nama durvju priekšā, tik varenu pavsara gadatirgu ar visvisādiem stādiem un stādiņiem.

Taču nekāds dižais atvaļinājums tautas teātra režisorei nav gaidāms – Dziesmu svētku sarīkojumu ietvaros "pa Pēteriem" Brīvdabas muzejā jāspēlē tautas teātra 2011.gada labākā izrāde "Trīnes grēki", 22.jūnijā teātris ielīgos Jāņus, spēlējot Durbē, bet jūlijā dosies uz Balviem, kur arī notiek amatierteātru festivāls.

Un tad jau steigšus jādomāt par jauno sezonu, kas Liepājas tautas teātrim ir sevišķi nozīmīga – tā būs teātra 60. jubilejas sezona.