„UPB” izstāžu galerijā turpmākos pāris mēnešus būs skatāma Ilzes Klarkas personālizstāde „Starp sapņiem un realitāti”. Īsā sarunā – par mākslinieka ceļiem un to, kas svarīgs.

Lieli formāti, košas spilgtas krāsas. Vēlās vakara stundās izgaismoti darbi raida pretī īpašu siltumu un tādu kā izaicinājumu apkārtnes pelēkumam.

Gleznas tapušas aptuveni piecu gadu laikā, no 2008. līdz 2012. gadam, dzīvojot gan Slovākijā un Ungārijā, gan Latvijā.

Vaicāta, kāds bijis ceļš uz mākslas pasauli, vai to ietekmējusi ģimenes tradīcija vai kas cits, Ilze atbild:

"Jā, man rados ir mākslinieki – Ogres pusē dzīvojošais ainavists Imants Ramāns. Tētis ir stāstījis, ka es pati, kopš pratu noturēt rokās zīmuli, visu laiku švīkāju, bet mans zīmēšanas skolotājs vecākiem bija teicis, ka saskata manī talantu, un mani aizsūtīja uz Rozentāla skolu, vispirms uz kursiem, pēc tam iestājos skolā.

Mākslas akadēmijā iestājos grafikas nodaļā un pabeidzu to kā grāmatu noformētāja."

Nevienu dienu Ilze gan nav strādājusi savā specialitātē. "Parādījās datori, un es sāku apstrādāt fotogrāfijas.

Tālāko ceļu Ilzes dzīvē ietekmējusi iepazīšanās ar nākamo vīru, finanšu konsultantu, kurš Latvijā bija ieradies, lai palīdzētu "Bankas Baltija" likvidācijas procesā.

"Tas bija Sprīdīša sindroms, kas lika doties viņam līdzi, vēlme redzēt, kas aiz horizonta..." Sekoja daudzi ārzemēs pavadīti gadi, un tikai nesen, kad bērniem bijis jāsāk iet skolā, Ilze atgriezusies Latvijā.

Viņa nenožēlo ārzemēs pavadīto laiku – pieredzi, kas iemantota dažādās Eiropas zēmēs, negaidīti iegūto stipendiju, kas ļāva studēt Stokholmā, arī  gadu, kas pavadīts mācoties Londonā, dzīvojot Slovākijā un Ungārijā.

"Es gribētu ieteikt jauniešiem, ja ir iespēja, paskatīties gan kāds ir darba tikums citās zemēs, gan savstarpējās attiecības."

Pirmoreiz – 2000.gadā – aizbraucot dzīvot uz Ungāriju, Ilze tomēr paņēmusi līdzi saujiņu Latvijas smilšu. "Es mīlēju savu valsti..."

Dzīvojot dažādās valstīs, katrā vietā nācies pierādīt sevi no jauna. Lai "nenojūgtos",  mājās staigājot pa perimetru, strādājusi pat par brīvprātīgo suņu patversmē – ik dienas vedot dzīvniekus pastaigāties.

"Sākumā gleznoju tikai pati priekš sevis." Atceroties, ka Rozentāla skolā slavēta par saviem ziedu gleznojumiem, Ilze nolēmusi "piestrādāt" tieši pie šīs tematikas, paturpinot to lielizmēra darbos.

"Vienbrīd – kādu gadu – gleznoju tikai tulpes. Man tulpe patīk jau pēc savas uzbūves, dizaina – ziedam ir konusveida uzbūve, interesantas lapiņas, dažādi centriņi... Arī rūgtā smarža. Kad atgriezos Latvijā, aizejot uz tirgu, mani ļoti ietekmēja dālijas, krāšņie rudens ziedi – dabas radītie toņi ir tik koši, ka pat grūti uzgleznot..."

Tagad Ilze mājās apglezno pocelāna šķīvjus, kurus pati arī krāsnī apdedzina. Tematika – mitoloģiskais Medūzas tēls, sieviete, kurai matu vietā uz galvas aug čūskas un kura ar savu skatienu spēj nohipnotizēt ikvienu.

"Man Medūza simbolizē ikdienas nepatikšanas,  piemēram, avāriju uz ceļa, un mums, tāpat kā antīkajam varonim, kurš tomēr spēja nocirst Medūzai galvu, jāspēj ik dienas tikt galā ar šīm nepatikšanām..."

Vēl viena no pēdējā laika aizraušanām Ilzei ir... muguras. "Manuprāt mugura ir cilvēka raksturīgākā, varbūt pat skaistākā ķermeņa daļa, it īpaši sportistiem – muskuļi, tetovējumi..."

Ilzei ļoti patīk darbs ar bērniem – "viņu tīrība, skaidrība, naivitāte..." Taču viņa iesaka jebkuram, ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem, nodarboties ar glezniecību.

"Pat, ja tu nekļūsti par mākslinieku un nepārdod savus darbus, tu būsi pavadījis laiku interesantā vidē, starp interesantiem cilvēkiem. Tavas domas aizņems pavisam citas problēmas – kā nopirkt krāsu (nevis sejas krēmu), kā to sajaukt, radošās mokas... "

Ilze salīdzina mākslu ar ceļojumu. "Jo tu nezini, uz ko tas viss ved..."

Taču māksla ir arī līdzīga sportam, spriež Ilze, kur pirmās trīs vietas netiek visiem. Jāsaprot arī, ka "beigās tu paliksi ne ar tiem labākajiem darbiem, jo labākie aiziet..." Taču Ilze nepiekrīt tam, ka "labs darbs ir pārdots darbs".

"Mākslinieks dara, jo viņš nevar nedarīt. Pat, ja tevi nenovērtē. Pat, ja rezultāts ir tikai īsu brīdi, kā ledus skulptūra vai gleznojumi uz ledus. Svarīgs ir radīšas moments."

Uzziņa
Ilze Klarka (dz.Ramāne) dzimusi Jelgavā, mākslas izglītību ieguvusi Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā un Stokholmas mākslas akadēmijā.

„Starp sapņiem un realitāti” ir Ilzes Klarkas 14.personālizstāde.

Māksliniece piedalījusies arī 33 grupu izstādes Latvijā un ārvalstīs.

Pašreiz Ilze glezno un reizi nedēļā vada bērnu zīmēšanas studiju, taču darbojas arī nekustamo īpašumu jomā.

Dzīvo Rīgā, bet vasaras kopā ar ģimeni jau daudzu gadus pavada Liepājas pusē.

Izstāde skatāma līdz 2014.gada 12.martam