Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā pārstāvēta arī mākslinieka Paula Duškina (1928 –1996) mākslas darbi. Duškins bija grafiķis un akvarelists, sava laika autoritāte grafiķu vidū. Kā mākslinieks veidojies latviešu un krievu mākslas skolu ietekmē, pastāvīgi apguvis Rietumeiropas, sevišķi angļu grafikas tradīcijas.
Mākslinieka paša teiktais:


"Nav nekā pelēka. Pasaule ir koša. Mēs tikai paši to padarām pelēku. Arī mākslā",

vistiešāk būtu attiecināms uz viņa devumu akvareļglezniecībā. Duškina talanta spilgta izpausme vērojama akvareļu gleznojumos, un viņš pazīstams arī kā ekspresīvu, krāsās un emocijās piesātinātu akvareļu autors. Šajos darbos viņš pievēries urbānās vides ainavas, ziedu un daudzveidīgu dabas noskaņu radīšanai. Galerijas kolekcijā ir vairāki Duškina akvareļi, kas gleznoti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Tajos nemaldīgi atpazīstams mākslinieka rokraksts – nešaubīgs un konkrēts otas vēziens, izteikti krāsu kontrasti, gaismas atspulgi un tumši silueti.


Pauls Duškins "Vecrīgas motīvs".


Pauls Kalējs (Duškins) dzimis 1928. gada 22. jūlijā Adulienas pagasta "Brantskalnos". Kā mākslinieks viņš zināms ar uzvārdu Duškins, ko zēna gados mantoja no patēva. Tikai 1993.gadā atjaunojis sava tēva uzvārdu – Kalējs. Pirmie mākslas iespaidi nākuši no mākslinieka Ārija Skrides, kurš bieži brauca uz "Brantskalniem" gleznot.


Augstāko izglītību nākamais mākslinieks ieguvis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1947 – 1951). Pēc tam Duškins iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Diemžēl studijas Mākslas akadēmijā viņš neturpināja ideoloģisku iemeslu dēļ, kas pastarpināti ietekmēja viņa turpmāko mākslas studiju izvēli.


Paula Duškina māte Marta Duškina bija Rīgas 3. vidusskolas direktore. Kad 1952. gadā viņa kādai absolventei, mācītāja meitai, izsniedza medaļu par izcilām sekmēm, direktori izslēdza no komunistiskās partijas, bet mākslas studentam Paulam nācās aiziet no Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas.


Toties 1953. gadā Pauls Dušins, izturējis konkursu, nokļuva Ļeņingradas Iļjas Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta Grafikas fakultātē, ko 1959. gadā beidza ar diplomdarbu — ofortu ciklu "Baltijas krastos". Izstrādājot diplomdarbu,


mākslinieks radīja jaunu gleznieciski impresionistisku oforta manieri, kurai līdz tam nebija analoga.

Vispārliecinošāk Duškins to realizēja poētiski ievirzītas urbāniskajās ainavu kompozīcijās.


Pauls Duškins "Pilsēta vakarā".


Mākslinieka atgriešanās Latvijā un debija ar impresionistiskiem ofortiem sabalsojās ar "atkušņa" laiku.


Lielā mērā pateicoties tieši Paula Duškina oforta darbiem Latvijas grafikā sākās oforta renesanse.

Duškins ir viens no latviešu grafiķiem, kas visvairāk strādājis aukstās adatas tehnikā visos klasiskajos žanros. Litogrāfijā daudz uzmanības pievērsis krāsas izmantojuma problēmām. Duškins izmantoja vara plates, pats drukāja novilkumus, uzskatot, ka tas ir tikpat svarīgi, kā gravēt un kodināt. Mākslinieks bija iecienījis sēpijas un zilganpelēko krāsu, kas kolēģu vidē ieguva nosaukumu "Duškina zilais".


"Pauls Duškins par savu grafikas lapu galveno varoni padara atmosfēru, ja mēs šo vārdu saprotam divās nozīmēs – te ir gan rūpnieciskās vides atmosfēra ar ēku siluetiem, ostas krāniem un strādnieku grupām, gan miglas, dūmakas un dūmu pilnā Rīgas fabriku rajonu un Daugavas krastu "gaisa struktūra", kas savu spoguļvariāciju gūst atspīdumos ūdenī."