Foto: VUGD.


Pirmdien, 6.jūnijā, Liepājas ezerā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējiem glābējiem norisinājās praktiskās nodarbības uz ūdens, portālu irliepaja.lv informēja Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.


Glābšanas darbos uz ūdens ir ļoti maz laika, svarīga katra sekunde, tāpēc šo nodarbību laikā tika noslīpēts komandas darbs, lai, ierodoties notikuma vietā, katrs no komandas bez vārdiem nekavējoties uzsāktu veikt darbības, kuru mērķis ir izglābt cilvēku.


Šonedēļ Latvijā beidzot ir iestājusies vasara, bet ugunsdzēsēji glābēji šo laiku gaida ar bažām, jo cilvēki ir ļoti noilgojušies pēc atpūtas pie ūdens un peldēšanās, tāpēc iespējams steigs to darīt, aizmirstot par drošību.


Kā nodarbībās uzsvēra VUGD Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko: "Aicinu cilvēkus saprast, ka šogad peldsezonas sākumā ūdens ir krietni aukstāks nekā citus gadus, jo maijs bija neierasti auksts. Tāpēc ūdenī ir jāiet lēnām un pakāpeniski, lai muskuļus nesarautu krampji vai nerastot sirds un asinsvadu problēmas, kā rezultātā cilvēks var noslīkt."


Biežākie noslīkšanas iemesli ir alkohola lietošana, kā rezultātā cilvēks kļūst pārgalvīgs un nespēj objektīvi novērtēt situāciju, neprasme peldēt, peldēšana vai pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī, kas izraisa krampjus vai sirdsdarbības traucējumus un savu spēju pārvērtēšana.


"Diemžēl Latvijā katru gadu noslīkst ievērojams cilvēku skaits. Piemēram, aizvadītajā gadā ūdeņi paņēma 100 cilvēku dzīvības, no tiem piecus bojāgājušos no ūdenstilpēm izcēlām Liepājas pusē," stāsta Pošeiko.

Lai peldsezona norisinātos droši, svarīgi izvēlēties pareizi peldvietu - ja iespējams, tad kādu no oficiālajā peldvietām, bet, ja tādas nav, tad drošāka būs peldvieta, kurai ir lēzens krasts un ciets pamats, kurā ir daudz atpūtnieku un tā ir labi zināma, kurai ir lēna straume vai stāvošs ūdens, kā arī tai nav atvaru vai tā nav aizaugusi.


Pošeiko aicina pirmajā peldēšanās reizē nevis skriet un lekt ūdenī, bet pārbaudīt ūdenstilpes gultni. "Pirmajā reizē pat zināmā ūdenstilpē jāiet lēnām, iztaustot tās gultni, jo pa ziemu tā iespējams ir mainījusies – parādījušies sanesumi vai bedres, kā arī zari, koki un citi bīstami priekšmeti". Ja nav peldēts no aizvadītās vasaras, tad peldsezonu ieteicam uzsākt, kad ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +18 grādus. Līdz ar to pirmo silto šīs vasaras dienu nevajadzētu izmantot peldsezonas atklāšanai. Tāpat pirmajā reizē nedrīkst pārvērtēt savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.


Aizvadītajā gadā Liepājas pusē ugunsdzēsēji glābēji izglāba četrus cilvēkus, kuriem dzīvībai bīstamas situācijas izveidojās, kad viņi laivoja. Tādēļ ugunsdzēsēji glābēji atgādina, ka atrašanās un pārvietošanās ar laivu ir saistīta ar dažādiem riskiem un lielu bīstamību, jo dažādu apstākļu ietekmē laiva var apgāzties. Lai izvairītos no traģiskiem negadījumiem uz ūdens, atrodoties ūdens transportlīdzeklī, cilvēki tiek aicināti uzvilkt glābšanas vestes, kas, notiekot negadījumam, turēs cilvēku virs ūdens un dos vairāk laika un iespējas izglābties. Personām, kas jaunāks par 12 gadiem, ir obligāti jālieto glābšanas veste. Glābšanas vestes ir obligātas pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot, nodarbojoties ar ūdensslēpošanu un citiem ūdens sporta veidiem. Vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai.


"Negadījumi ar laivu notiek vairāku iemeslu dēļ – laivotāji ceļas kājās, pārvietojas pa to vai maina sēdvietas, kā arī liecas pāri laivas malai. Šīs visas darbības ir ļoti bīstamas, īpaši savienojumā ar alkohola lietošanu, jo tās neļauj objektīvi novērtēt apstākļus un pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus. Alkohola reibums liek vairāk riskēt," uzsver Liepājas 1.daļas komandieris Pošeiko.


Nodarbību noslēgumā ugunsdzēsēji glābēji atgādināja, kāda ir pareiza  rīcība, ja cilvēks kļuvis par negadījuma uz ūdens aculiecinieku. Vispirms nekavējoties ir jāzvana uz 112, pēc iespējas precīzāk jāizstāsta, kur un kas noticis. Ugunsdzēsēji glābēji atzīmē, ka viena no kļūdām, ko šādā situācijā cilvēki pieļauj – viņi pabļauj "Piezvaniet uz 112" un paši mestas ūdenī. Diemžēl, ja uzdevums nav kādam konkrēti adresēts, tad to visbiežāk neizdarīs neviens. Pēc tam, kad apkārtējie ir parūpējušies, ka glābēji jau ir ceļā, nelaimē nonākušajam var pamest jebko, kas palīdzēs noturēties virs ūdens – tukšu plastmasas ūdens pudeli, bumbu, striķi, koka zaru utt. Cilvēkiem var būt dabiska vēlme pašiem doties palīgā, bet to var darīt tikai tad, ja ir pārliecība par sevi un savām iemaņām pareizi tuvoties slīkstošajam, jo pretējā gadījumā slīkstošais glābēju var novilkt zem ūdens. Labākā palīdzība ir parūpēties, lai notikuma vietā pēc iespējas ātrāk ierodas glābēji. Visbeidzot jāsagaida ugunsdzēsēji glābēji un jāparāda, jāizstāsta, kas noticis. Pat, ja slīkstošais ir izglābies vai izglābts, jāsagaida glābēji un tas jāizstāsta.


Ugunsdzēsēji glābēji aicina liepājniekus, atpūšoties pie ūdens, būt prātīgiem, atcerēties par savu un apkārtējo drošību, lai vasaras skaistākās atmiņas nepārvērstos par sāpīgākajām, jo pārgalvībā zaudēts draugs vai ģimenes loceklis.