Kā raksta "pietiek.com", 21.augustā sākts kriminālprocess par "Liepājas metalurga" amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un aktīvus.

Kriminālprocesa ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu "Liepājas metalurga" vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.

Portālam "Pietiek.com" zināms, ka Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši "Liepājas metalurgu" kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu "izpumpēšanas" veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem, – fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus "Liepājas metalurgs" savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.

Tāpat ievērojami līdzekļi "izpumpēti", izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies "Liepājas metalurgs", taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20–30 latu par tonnu) cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos – saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā – pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats "Liepājas metalurgs" šo iespējamo peļņu nav saņēmis.

Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo "Liepājas metalurga" produkciju.

Nekādu plašāku informāciju par kriminālprocesa izmeklēšanas gaitu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde nesniedz, un par šo jautājumu klusē arī "Liepājas metalurgs", kas šajās dienās paziņoja par to, ka sakarā ar bankrota draudiem uz laiku pārtraukšot maksāt daļu no elektrības cenas.

Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.

Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Leons Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, – Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.

2010.gadā "Liepājas metalurgs" saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše.