Liepājas metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums "Tolmets" veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, raksta laikraksts "Dienas Bizness”.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa. 2015. gada pārskats jau, iespējams, atspoguļos konsolidētu uzņēmumu rezultātus.

Sakārtos saimniecību
Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

Tirgus – stabils
SIA Tolmets lūžņus iepērk galvenokārt Baltijas valstīs, kur izveidotas uzņēmuma pārstāvniecības, kā arī strādā meitasuzņēmumi. Nesen apgūts arī Skandināvijas tirgus, ko I. Ozoliņa sauc par perspektīvu, nedaudz tiek iepirkts Baltkrievijā, Krievijā, Polijā. Izpētīta Bulgārija, taču no šā tirgus nolemts atteikties augsto loģistikas izmaksu dēļ. Savukārt nozīmīgākais eksporta tirgus ir Turcija, kas ir stabils, tendēts uz attīstību, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Sadarbība ir bez starpniekiem, tieši ar lielajiem metalurģijas uzņēmumiem. Nedaudz lūžņu konteineros tiek sūtīti uz Ķīnu, Pakistānu un citām valstīm. Eksportam tiek izmantotas ostas – Rīgā, Klaipēdā (Lietuva) un Silamē (Igaunija). Aizvadītajā gadā tirgus bijis samērā stabils, lai gan pie augoša apgrozījuma sarukusi peļņa.

«Auga pārstrādes pašizmaksa, bet lūžņu cena būtiski nekritās,» norāda I. Ozoliņa. Tolmets iepērk faktiski metālu saturošus sadzīves atkritumus, kuri tiek atbrīvoti no nemetāla daļām, un šajā procesā būtiskas ir energoresursu izmaksas. Lai arī lielākais konkurents lūžņu iepirkšanā Kuusakoski no Latvijas aizgājis, konkurence pastāv – strādā SIA Refonda, vācu kapitāla Cronimet un citi uzņēmumi. Turklāt Turcija kā lielākais tirgus diktē savu pārstrādāto lūžņu iepirkuma cenu.

«Faktiski mēs pelnām ar apgrozījumu,» uzsver I. Ozoliņa. Pērn strauji audzis iepirkto lūžņu apjoms – 647,7 tūkst. tonnas, kamēr 2013. gadā iepirktas vien 464,76 tūkst. t. Gandrīz viss arī pārstrādāts un eksportēts.

Liepājai jāpagaida
Lai arī Liepāja ir uzņēmuma «mājas», ostā lūžņu praktiski nav. DB rakstīja, ka lūžņu eksports no Liepājas tika pārtraukts, sākoties problēmām a/s Liepājas metalurgs. Lai arī pērn bija cerība uz šo kravu atgriešanos, pagaidām I. Ozoliņa atturas prognozēt šādu scenāriju. Lai arī pirmā tikšanās īpašnieku līmenī ar a/s KVV Liepājas metalurgs bijusi, konkrētas sarunas pagaidām nav sāktas. «Visa loģistika ir pārkārtota. Lai pagrieztu to uz Liepājas pusi, vajadzīgs laiks,» skaidro SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja. Tam vajadzīga arī pieeja dziļūdens piestātnēm, lai eksportētu tos lūžņus, kas paliek pāri. Piemērotākās ir a/s Liepājas osta LM piestātnes ar dzelzceļa pievadu, taču tām mainījies īpašnieks, kurš vairs nav saistīts ar metalurģijas uzņēmumu.
2015. gadu uzņēmuma vadītāja prognozē kā stabilu, ar gaidāmu apgrozījuma pieaugumu un nedaudz lielāku peļņu, ko sola veiksmīgi ilgtermiņa līgumi.