"Liepājas metalurga" vadības neseno apgalvojumu izplatīšana ir sabiedrībā veicinājusi maldīgu priekšstatu par zaļo enerģiju, uzskata eksperts Edgars Vīgants.

Kā raksta aģentūra LETA, "Liepājas metalurgs" vadība nesaprot, par ko ir jāmaksā obligātā iepirkuma komponentes (OIK), un tās apgalvojumu izplatīšana ir sabiedrībā veicinājusi maldīgu priekšstatu, ka tā ir maksa par zaļo enerģiju, biznesa portālam "Nozare.lv" vērtēja atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmējs, Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņaprāt, tas, ka "Liepājas metalurga" vadība nesaprot, par ko ir jāmaksā OIK, ir skumji, bet tā ir viņu veiksmes vai neveiksmes atslēga. Tomēr daudz lielāks ļaunums, pēc viņa domām, ir radies no tā, ka plašsaziņas līdzekļi, bez paskaidrojumiem izplatot "Liepājas metalurga" apgalvojumu, ir vairojuši neizpratni sabiedrībā, liekot saprast, ka OIK ir maksa par zaļo enerģiju.

Vīgants uzsvēra, ka patiesībā maksājums atjaunojamās elektroenerģijas atbalstam patlaban ir tikai 0,0029 lati par kilovatstundu, bet vairākas reizes lielāka OIK ir jāmaksā par atbalstu dabasgāzes koģenerācijas stacijām - arī lielajām Rīgas termoelektrocentrālēm -, kas tiek pamatots ar elektroapgādes drošības apsvērumiem. Komponente koģenerācijā saražotās elektrības atbalstam ir 0,0094 lati par kilovatstundu.

Viņš piekrita, ka atbilstoši valsts politikai nākotnē ir sagaidāms atjaunojamās enerģijas īpatsvara un OIK pieaugums, taču norādīja, ka vēl lielāks OIK pieaugums gaidāms, nododot ekspluatācijā Rīgas TEC-2 otro kārtu.

Vīgants arī atzina: vairums atjaunojamās enerģijas ražotāju piekrīt, ka līdzšinējai atbalsta shēmai bija daudz trūkumu un to vajadzētu pilnveidot, iespējams, ar zemāku atbalsta intensitāti. Tomēr, veicot reformas, ir svarīgi neiebraukt otrā grāvī, uzsvēra nozares pārstāvis.

"Pasaules enerģētikas aģentūra atkārtotos pētījumos ir secinājusi, ka vislētākā un visvieglāk administrējamā atjaunojamās enerģijas metode ir OIK. Ja mēs esam izzinājuši esošās atbalsta shēmas plusus un mīnusus, pareizāk būtu labot trūkumus tajā, nevis censties piespiedu kārtā ieviest pilnīgi jaunu shēmu, kas noteikti radīs jaunas kļūdas," norādīja Vīgants.

Viņš vērtēja, ka arī politikas veidotāji arvien vairāk sliecas uz to, ka nākotnē efektīvākā varētu būt uz "feed-in premium" balstīta atbalsta shēma, kas jau bija izstrādāta iepriekšējās valdības Atjaunojamās enerģijas likumprojektā. "Feed-in premium" shēma paredz maksāt ražotājiem papildu maksājumu virs tirgus cenas.

Kā ziņots, "Liepājas metalurga" valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja, ka uzņēmuma valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt "Latvenergo" OIK, kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Uzņēmums norāda, ka augošais OIK maksājums katastrofāli ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli, tāpēc nolemts OIK daļu nemaksāt un šo summu novirzīt saistību dzēšanai.

Terentjevs informēja, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet 2013.gadā būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu.

Vakar "Liepājas metalurgs" pavēstīja, ka uzņēmums turpinās norēķināties par izlietoto elektroenerģiju saskaņā ar biznesa plānā valsts institūciju akceptētajām cenām un "Latvenergo" esošo pamattarifu.

OIK ir viens no maksājumiem, kas elektroenerģijas tirgus klientiem jāsedz līdz ar elektrības cenu un tīklu maksājumu. Lietotājiem, kas pērk elektrību par regulētu cenu, OIK tajā jau ir iekļauta.