Kopš 2019.gada septembrī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde no bankas "Citadele" meitasuzņēmuma iegādājās daļu bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas 60 hektāru platībā, to izdevies atgriezt ekonomikas apritē, to intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis, raksta LETA.

"Pievienojot vēl "Metalurga" teritorijā esošus pašvaldības īpašumus, jau pagājušā gada nogalē sākām veidot industriālo parku, izvirzot mērķi – zaļākais industriālais parks Eiropā," sacīja Hmieļevskis.

Ir vairāki ostas uzņēmumi, kuri šajā teritorijā izvietojuši savas noliktavas, uzsvēra Hmieļevskis. Kā piemērus viņš minēja "Mols–L", kas uzglabā kokmateriālus, "Ekers" – kokskaidu granulas un citas kravas. Nākamajā gadā darbu sāks dažādu metāla virsmu apstrādes un krāsošanas uzņēmums "GF Powdercoating".

"Protams, labs piemērs tam, kādu mēs šo teritoriju nākotnē gribam redzēt ir bijušais mehāniskais cehs, kur oktobrī atklāja teleskopisko konveijeru rūpnīcu "Caljan"," sacīja Hmieļevskis, piebilstot, ka ostas uzņēmumi kravu pārvietošanai un uzglabāšanai izmanto arī bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā izveidoto dzelzceļa infrastruktūru.

Viņš gan norādīja, ka industriālā parka attīstības tempus kavējot Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma SIA "FeLM" ilgstošā nespēja tikt galā ar tērauda elektrokausēšanas krāsns pārdošanu.

"Mēs gribētu, lai šis process notiktu ātrāk," sacīja Hmieļevskis.

Viņš pauda viedokli, ka "Liepāja ir pieradusi" un pilsēta var ļoti labi dzīvot arī bez metalurģijas, ar ražošanu, kas notiek rūpnīcās Kapsēdes ielā, Karostas industriālajā parkā un citās vietās.

"Redzot arī tendences pasaules metalurģijas tirgū, visticamākais, šo krāsni kāds varētu iegādāties un pārcelt uz citu vietu," sacīja Hmieļevskis. "Varbūtība, ka šī ražošana varētu atjaunoties, es teiktu, ka nav – tirgus situācija šobrīd neliecina, ka tam varētu būt arī kāds pamatojums šeit, Liepājā," viņš norāda.

Šī iemesla dēļ Liepājā notiek aktīvs darbs pie koncepta "Zaļākais industriālais parks", kurā strādā daudz inovatīvu uzņēmumu, sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks.

Patlaban notiek darbs pie teritorijas lokālplānojuma izstrādes, sacīja Hmieļevskis, norādot, ka vienlaikus notiek darbs arī pie nosacījumu izstrādes uzņēmumiem, kas šajā teritorijā izrādīs interesi darboties.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmumi arvien vairāk pievērš uzmanību pilnam piegādes ciklam, sākot no izejvielu ieguves, pārstrādes, piegādes un beidzot ar iemontēšanu gatavajā produkcijā.

"Mēs izvirzām mērķi, lai "Liepājas metalurga" teritorija būtu zināms kā ekoloģijas un energoefektivitātes kvalitātes standarts – ja uzņēmums šeit atrodas, tad Eiropā visi var rēķināties ar to, ka šis ražotājs ir veicis visus priekšdarbus, lai atbilstu mūsdienu zaļajām prasībām," sacīja Hmieļevskis.

Viņaprāt, "Liepājas metalurga" teritorijas attīstība ietver daudz tēmu, par kurām Latvijā līdz šim nav daudz domāts, jo līdzšinējā attīstības fāzē svarīgāki bijuši kvantitatīvie rādītāji – darbavietu radīšana un ražošanas attīstība kā tāda.

"Primāros mērķus šobrīd esam sasnieguši vai esam jau tuvu tiem, un šobrīd jākoncentrējas, lai ražošana būtu zaļāka, gudrāka, ar augstāku pievienoto vērtību," sacīja Hmieļevskis. "Tas būtu interesanti Liepājai gan kā industriālai pilsētai, gan arī pilsētai, kurā mums patīk dzīvot un uz kuru brauc arī citi cilvēki," viņš pauda.