Veļas šūšanas nozarē nākotne pieder maziem, elastīgiem un inovatīviem reģionālajiem uzņēmumiem, šodien raksta portāls db.lv

Šādu uzņēmumu atbalstam jāpiemēro valsts stratēģija un izglītības sistēma, lēš nozares speciālisti, saasinoties darbaspēka problēmai. Tekstilrūpniecības uzņēmumos pastāvīgi ir šuvēju vakances, jo pieprasījuma pēc Latvijā ražotās produkcijas pasaulē netrūkst. Šuvēji un šūšanas iekārtu operatori, saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem šā gada februārī, ir attiecīgi astotā un devītā pieprasītākā profesija Latvijā. Vienlaikus bezdarbniekos ir daudz šuvēju, kas nevēlas izmantot vakances. Kamēr daļa uzņēmumu optimistiski cer risināt situāciju, citi meklē inovāciju iespējas vai ražošanu izvieto ārpus Latvijas, uzsverot, ka nav valsts stratēģijas nopietnai nozares attīstībai.

Spiež nodokļi
A/s Lauma Lingerie ir viens no lielajiem veļas šūšanas uzņēmumiem, kas nespēj aizpildīt šuvēju vakances. «Domāju, ka lielā mērā saistīts ar to, ka liela daļa šūšanas uzņēmumu Liepājā maksā šuvējiem algas aploksnēs, līdz ar to mums ir praktiski neiespējami konkurēt atalgojuma ziņā, jo maksājam nodokļus pilnā apmērā,» situāciju raksturo a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Viņa uzsver, ka problēma jārisina valsts līmenī, jo – kamēr visiem uzņēmumiem nebūs vienādi nosacījumi nodokļu maksāšanā, tikmēr nopietni runāt par ražošanas perspektīvu un attīstību Latvijā ir pāragri. Daļēji problēma tiek risināta, ražošanu izvietojot citās Latvijas pilsētās – Kuldīgā, Ventspilī, kā arī ārpus Latvijas – Āzijas valstīs. Nodokļu slogu un energoresursu cenas kā iemeslu ražošanas pārcelšanai aiz valsts robežām jau iepriekš minējis New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers. No maija uzņēmums pārtrauks ražošanu arī Talsu cehā. «Lēmums par ražošanas jaudu samazināšanu Latvijā nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu un neprognozējamu energoresursu cenu dēļ tika pieņemts jau pirms diviem gadiem uzņēmuma valdes sēdē. Pagājušajā gadā mēs dubultojām ražošanas jaudu Baltkrievijā, tā kā šobrīd esam gatavi samazināt ražošanas jaudu Latvijā,» norāda E. Štelmahers. Uzņēmuma rezultāti liecina par pareizi izvēlētu stratēģiju, jo apgrozījums pērn auga par 10%, bet peļņa ļāva veidot uzkrājumus debitoriem. Šogad apgrozījums turas pērnajā līmenī, bet peļņa esot ievērojami lielāka.

Optimisti rosās
New Rosme Talsu struktūrvienību pārdod, saglabājot darbavietas un darba līgumu nosacījumus. Vietā stājas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora Talsu filiāles uzņēmums SIA Baltic Textile Production, kas ir jau otrais inkubatora uzņēmums, kur ražo sieviešu veļu. Pirmo gadu Ventspilī jau nostrādājusi SIA Tekstile4U, kas pilda a/s Lauma Lingerie pasūtījumus, nodrošinot uzņēmumam stabilu ražošanas apjomu. «Domāju, ka vidējā termiņā nelielas ražotnes Latvijas reģionos ir labs risinājums, īpaši konkurējot ar Ķīnas lielražotājiem, kas nav tik elastīgi,» uzskata abu inkubatora uzņēmumu dibinātājs Edijs Brauners. Savukārt ilgākā termiņā nevarēs iztikt ar darbaspēka pārdošanu – jādomā par sava zīmola, dizaina izstrādi, viņš atzīst. Tāpat, viņaprāt, nākotnes nav uzņēmumiem ar vairākiem simtiem darbinieku, jo lielražošanā Latvija nekad nekonkurēs ar Āziju. «Ja skatāmies pēc noieta, tad veļas ražotājiem nav nekādu problēmu, jo mums tirgus ir visa pasaule,» pretēju viedokli pauž Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Katram uzņēmuma esot savi klienti, savi noieta tirgi un loģistikas struktūra, kas ir pietiekami stabila.

Apmāca paši
J. Hadarovičs uzskata, ka šobrīd šķērslis ir neelastīgā profesionālā izglītība, kas neļauj ātri sagatavot šuvējas. Sadarbības līgums saista LATVERA ar Liepājas Valsts tehnikumu (LVT), un uzņēmumi labprāt ņem praksē tehnikuma audzēkņus. Taču šūšanas operatoru sagatavošanai vajadzīgi 3–6 mēneši, nevis četri gadi. «Ja vajadzēs, uztaisīsim paši mācību klasi ar 20 šujmašīnām un gatavosim šuvējas,» lēš J. Hadarovičs. Jau tagad uzņēmumi speciālistus māca uz vietas, uzticot pirmspensijas vecuma speciālistiem apmācīt jaunos. «Aktuāla ir informācijas ievadīšanas operatora un tekstilmateriālu apdares tehnologa vakance. Tuvākajā nākotnē nepieciešami būs arī mehāniķi ar zināšanām elektronikā un enerģētikā, un remontatslēdznieki. Desmit, piecpadsmit gadu laikā – arī tehnologi. Sakarā ar darbaspēka novecošanu būs vajadzīgi atslēdznieki, mehāniķi, arī adīšanas operatori,» uzskaita SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Diemžēl šādus speciālistus Latvijā negatavo. Uzņēmums noslēdzis līgumu ar RTU par prakses iespēju audzēkņiem un apspriež iespēju ieviest jaunas programmas LVT. «Šīm profesijām nav izstrādāti profesiju standarti. Standartu izstrādi var uzsākt tikai uzņēmēji. Tikai pēc standartu apstiprināšanas var sākt darbu pie izglītības programmām,» apgalvo LVT pārstāve Ligita Reimane.

Trūkst stratēģijas
Uzņēmēji atzīst, ka ilgtermiņā vajadzīga valsts stratēģija, kas palīdzētu ieviest jauninājumus ražošanā un profesionālajā izglītībā. Nākotne pieder tehniskajam tekstilam, funkcionālajiem apģērbiem un funkcionālajai veļai, pārliecināts LVRUA vadītājs Guntis Strazds, kā pozitīvo piemēru nosaucot Valmieras stikla šķiedru. «Esmu runājis ar RTU, ar LVT, ka jādomā par nākotnes speciālistiem – tekstila arhitektūrai un citām inovācijām,» viņš apgalvo. «Arī augstajām tehnoloģijām pirmais solis ir uzņēmēju vajadzība un pieteikums standarta izstrādei,» oponē L. Reimane. Savukārt E. Štelmahers uzskata, ka pamatā ir valsts stratēģijas trūkums. «Nevar taču visu uzkraut uzņēmējiem! Kā var pieprasīt standartus inovācijai?» viņš ir sašutis. Taču viņš piekrīt, ka nākotne pieder gan tehniskajam tekstilam, gan dabisko šķiedru materiāliem, kas varētu būt Latvijas niša. «Jautājums ir – kurš pieprasījuma brīdī būs gatavs tirgum,» tā E. Štelmahers. Viņaprāt, bez valsts stratēģijas Latvija nogulēs iespēju kļūt, piemēram, par Eiropas linu un kaņepju šķiedru izejmateriālu «ražotni».

Ievieš jauno
Tomēr soli pa solim uzņēmēji paši ievieš jauninājumus. E. Brauners plāno jaunu tekstilmateriāli izmantošanu, īpaši tādu, kas ļauj samazināt roku darbu un automatizēt šūšanu. Lauma Lingerie ražo funkcionālu veļu daudzu gadu garumā un, mainoties tehnoloģijām, cenšas visus jauninājumus ieviest kolekcijās. New Rosme ir izstrādājusi savu funkcionālās veļas kolekciju un prezentēs to klientiem nākamajā nedēļā. Testēta tiek arī sporta veļa, kas tuvākajā laikā nonāks veikalos. Lauma Fabrics sākusi sadarbību ar pieredzējušu Vācijas tekstiluzņēmumu, kura speciālisti palīdzēs izstrādāt īpaši saturīgus tekstilmateriālus, kurus plaši izmanto figūru koriģējošās un modelējošās (high control shapewear) apakšveļas ražošanā. Tas ir segments, kas attīstās visstraujāk, apgalvo E. Egliņš.  Arī Liepājas Valsts tehnikums nolēmis orientēties uz to, kas interesē jauniešus, un nākamajā mācību gadā uzņems drēbniekus, kas ir ESF finansēta programma un paredz vienu mācību gadu. Savukārt tērpu stila speciālists būs četru gadu programma, tomēr profesija tiks orientēta nevis uz modes, bet rūpniecisko ražošanu. Abās programmās jaunieši apgūs arī sieviešu veļas izgatavošanu, kas garantēs prakses iespējas.

Komentārs
Moduļu izglītība – 2014. gadā

Sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm ir uzsākta nozares izpēte, nosakot nozares pētāmos sektorus, nozares attīstītības tendences, nodarbināto skaita pieaugumu tuvākajos gados un nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas (t.sk. jaunas kompetences). Nozares izpētes laikā svarīgi definēt nozares profesionālo kvalifikācijas struktūru, lai noteiktu pamatprofesijas; saistītās profesijas un  
no pamatprofesijas atvasinātas profesijas, kurās nepieciešamas papildu zināšanas un prasmes. Pamatojoties uz nozares izpētes rezultātiem, tiks pārstrukturēts profesionālās izglītības saturs. Pēc nozaru izpētes būs iespējams noteikt un definēt tās nozares profesijas, kurām tiks izstrādāti profesiju standarti vai profesionālās kvalifikācijas pamatprasības. Pēc profesiju standartu izstrādes varēs uzsākt profesionālās izglītības programmu ar moduļu pieeju izstrādi. Plānots, ka pirmās modulārās programmas profesionālajā izglītībā tiks izstrādātas 2014. gadā.

Avots: IZM