Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē, stāstot par Ventspili, Kuldīgu un Liepāju, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Pirms pieciem – desmit gadiem vairums tūristu uz Kurzemi devās meklēt padomju mantojuma eksotiku vai izpriecāties festivālu burzmā, bet pērn strauji audzis arī kultūras un dabas tūrisma piekritēju skaits. Nemainīgi tiek pieprasītas latviskās tradīcijas. Krievijas tūristu skaita kritumu ar uzviju kompensējis viesu pieplūdums no Lietuvas, Vācijas un Igaunijas, liecina Kurzemes Tūrisma asociācijas dati.

Izcilība pievelk
Pērn kurzemnieki pelnījuši arī uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rēķina, jo daudz tūristu ieradušies «tranzītā» no Rīgas, vēloties ceļojumu papildināt ar nacionālo kolorītu, ko galvaspilsētā neizjust. Pēdējos gados veiksmīgi aizpildīta gastronomiskā tūrisma niša – nav problēmu atrast un iegādāties sklandraušus, vietējos vīnus vai pašceptu maizi. Izveidotas arī īpašas gastronomiskās tūres. Joprojām ceļotājiem pievilcīgi šķiet lieli sporta un izklaides sarīkojumi – pilsētas svētki, maratoni, festivāli. Tomēr jāzina formula – pievelk izcilība, nevis jebkāds, lai arī vērienīgs pasākums. Īpaši labi tas redzams kultūras segmentā – otrais populārākais tūrisma objekts Liepājā ir teātris, ko pērn apmeklējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku. Izšķirošā nozīme bijusi saņemtajām balvām, atzinībai un starptautiskai publicitātei, lēš teātra vadība. Trešajā vietā ir Liepājas muzejs, kas «uzrāvis» statistiku ar vairākām pasaulslavenu mākslinieku izstādēm un interaktīvām etnogrāfisko tradīciju ekspozīcijām.

Pirmajā vietā Liepājā tāpat kā Ventspilī ir ūdens atrakcijas, kas atbilst gandrīz visu vecuma un interešu grupu pieprasījumam. Kuldīgā lielu popularitāti guvis mākslas festivāls Lido zivis, kā arī hercoga Jēkaba amatnieku tirgus. Savukārt Talsu novadā visvairāk apmeklētāju pulcē Abavas rumba, Sabiles vīna kalns, Lauksaimniecības muzejs un Laumu dabas parks, apgalvo novada Tūrisma informācijas centra (TIC) pārstāve Dārta Pāvuliņa.

Ceļo naskāk
Agrāk tūristi Kurzemē uzturējās vienā vietā ilgāk – vidēji divas naktis, tagad nakšņo mazāk, kaut ceļotāju ir vairāk, apgalvo Kuldīgas aktīvās atpūtas centra un Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāvis Artis Gustovskis. Viņš lēš, ka cilvēki vēlas ceļojumā aptvert vairāk, tāpēc ātrāk pamet vienu objektu, lai dotos uz nākamo.

Ventspilī gan uzsver, ka pērn pilsētas viesu vidējais uzturēšanās ilgums bijis 2,5 diennaktis, kas ir mazliet vairāk nekā 2013. gadā. Nakšņošanas ilgums nedaudz audzis arī Liepājas pilsētā, taču lauku mītnēs vietējo tūristu uzturēšanās laiks sarucis uz pusi. Visā Kurzemē pērn ievērojami palielinājies lietuviešu, igauņu un vācu tūristu īpatsvars. Piemēram, Liepājā pērn nakšņojuši 3386 Vācijas tūristi, bet gadu iepriekš viņu skaits bijis par tūkstoti mazāks. Tūristu skaits pērn ievērojami audzis Talsos – TIC 2013. gadā apkalpoja 5950 tūristus, tostarp 455 ārzemniekus. Pērn TIC pakalpojumus izmantojuši gandrīz 15 tūkstoši iebraucēji, tostarp 1456 – ārzemnieki. «Pie tāda lēciena vainojam Radošo sētu un Promenādi,» skaidro D. Pāvuliņa. DB rakstīja, ka 2013.gadā Talsos pēc pašvaldības iniciatīvas izbūvēja kultūras un amatniecības centru Radošā sēta. Pašvaldības atbalsts sagaidīts arī citviet – piemēram, atsaucoties uzņēmēju iniciatīvai, Kuldīgas deputāti deva zaļo gaismu ēdināšanas pakalpojumu informatīvajam stendam pilsētā. Katrs ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs varēs nomāt vienu laukumu stendā. Ventspilī ik gadu pašvaldība rīko ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumu konkursu, Liepājā tiek dota iespēja startēt projektu konkursos finansiāla atbalsta saņemšanai.

«Kurzemē pat krīzes laikā ap 2008. un 2009. gadu nekrita pieprasījums pēc ūdens tūrisma un citiem aktīvās atpūtas produktiem,» stāsta A. Gustovskis. Tāpēc, viņaprāt, nav pamata bažām, ka šogad politisko krīžu iespaidā cietīs tūrisma nozare Kurzemē. Par galveno bagātību jāuzlūko Baltijas valstīs garākā pludmaļu josla, kā arī jāņem vērā, ka arvien iecienītāks rietumu tūristu vidū ir aktīvās atpūtas, dabas un kultūrtūrisms.