30 dienu laikā kāds no AS "KVV Liepājas metalurgs" kreditoriem varētu pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, šorīt "Rīta Panorāmā" pieļāva ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ašeradens stāstīja, ka savulaik valsts "KVV Liepājas metalurgam" izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljoni eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt "KVV Liepājas metalurgs" nav veicis kārtējo maksājumu valstij.

""KVV Liepājas metalurgam" ir jāveic maksājumi, bet uzņēmums to nespēj. Tāpat metalurģijas uzņēmumam ir milzīgi parādi citiem kreditoriem, piemēram, VID aptuveni 1,5 miljoni eiro, uzņēmuma darbiniekiem aptuveni 500 000 eiro," uzsvēra ministrs.

Ašeradens norādīja, ka faktiski ir iestājusies "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēja, taču "lielais kreditoru klubs" to nevar pieprasīt, bet mazie kreditori to nedarīs, jo viņiem to liedzot korporatīvā prakse. "Situācija risinās, jo, piemēram, AS "Citadele banka" jau ir sākusi ķīlas tiesību realizāciju. 30 dienu laikā, kāds no kreditoriem rīkosies," prognozēja Ašeradens, neminot konkrētu kreditoru.

Ministrs arī norādīja, ka, ticamākais, valsts neatgūs visu uzņēmumā ieguldīto summu, tāpēc valstij jārēķinās ar zaudējumiem. Katrā ziņā valdība negrasās atkārtoti finansēt uzņēmuma darbību, taču valsts iesaistīsies ieguldīto resursu atgūšanā.

Ašeradens informēja, ka valsts no "KVV Liepājas metalurga" algotā juridiskā biroja ir saņēmusi brīdinājuma vēstuli par starptautisku investīciju strīdu starp Latviju un Ukrainu, bet, pēc ekonomikas ministra teiktā, diez vai "KVV Liepājas metalurgs" gūs politisku atbalstu Ukrainā.

"Skatīsimies, kā attīstās situācija. Patlaban uzņēmuma akcionārs atrodas cietumā, kas apgrūtina sadarbību ar viņu," piebilda Ašeradens un atturējās komentēt summu, par kādu uzņēmums varētu iesūdzēt Latviju tiesā.

Jau ziņots, ka valsts apsver iespēju pastiprināt AS "KVV Liepājas metalurgs" apsardzi, vakar pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Avils Ašeradens (V).

Ašeradens stāstīja, ka valdība lēma nepieciešamības gadījumā palielināt apsardzi "KVV Liepājas metalurgā" un turpināt sekot līdzi situācijai uzņēmumā. "Ja situācija pasliktināsies, domāsim, kā palielināt apsardzes spēkus uzņēmumā," teica ekonomikas ministrs.

Tāpat Ašeradens informēja, ka viņš pagājušajā nedēļā apmeklējis "KVV Liepajas metalurgu" un pārliecinājies, ka visas iekārtas tiek uzturētas labā stāvoklī un situācija tiek kontrolēta. "Man nav ne mazākā pamata apgalvot, ka uzņēmumā notiktu kādas nelikumīgas darbības," teica Ašeradens.

Arī Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs atzina, ka visi "KVV Liepājas metalurga" aktīvi tiek apsargāti, ko nodrošina uzņēmums, taču nepieciešamības gadījumā valsts varētu palīdzēt pastiprināt apsardzi uzņēmumā.

Kā ziņots, Ministru kabinets jautājumu par "KVV Liepājas metalurgu" aiz slēgtām durvīm skatīja arī pagājušajā nedēļā. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pauda bažas, ka pie esošā "KVV Liepājas metalurga" akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību.

Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA "FeLM" sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas pazīmes. ""KVV Liepājas metalurga" piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.

Ukrainas investori "KVV Group" ziemā pieņēma lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".

Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.