Godīgi sakot, gribas apšaubīt, ka Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta, jo jaunajām grupām šeit ne tuvu nav salda dzīve.

Jauno grupu Liepājā nav tik daudz cik bija kādu laiku iepriekš. Rodas jautājums – kāpēc tā? Vai tiešām jaunieši labprātāk slaistās riņķī un dodas patusēt uz kādu klubu, nevis, piemēram, rada mūziku un izmanto savu brīvo laiku sevis attīstīšanai un pilnveidošanai? Nē, domājams, ka vaina meklējama nevis pašos jauniešos, bet gan, galvenokārt, apstāklī, ka tikai retais vēlas šos jauno mūziķu pūliņus atbalstīt. Sabiedrība nav ieinteresēta investēt jauno mūziķu, Liepājas mūzikas nākotnē, kas nocērt virzību un iniciatīvu jau saknē. Skumji, bet fakts.

Jaunajām grupām Liepājā dzīve ir grūta. Taisnībai gan jāsaka, ka tā ir ne tikai Liepājā. Iespējas koncertēt ir maz. Vairumā gadījumu neviens nevēlas grupu uzņemt savā pasākumā vai klubā, jo grupai nav pietiekami lielas pieredzes, bet tad attiecīgi rodas jautājums – kur tad lai šo pieredzi smeļas? Arī tad, ja izdodas sarunāt kādu koncertu, ceļa izdevumi un pārējās izmaksas ir uz pašu dalībnieku naudas maciņiem, kuri nav tik biezi, kā vajadzētu, nemaz nerunājot par kāda honorāra saņemšanu pēc nospēlētā koncerta.

Sāpīgs ir ne vien koncertēšanas, bet gan arī mēģinājumu telpu jautājums. Liepājā ir ļoti maz vietu, kur ir šādas iespējas. Ja ir piedāvājumi, tad tie ir apšaubāmi, sākot ar telpu tehnisko stāvokli, beidzot ar mēneša maksām un pat atrašanās vietu. Bet, ja grupai pašai nav savas tehnikas, lai kaut minimāli apskaņotu savus mūzikas instrumentus, tad ir pavisam bēdīgi (šajā ziņā pluss ir akustiskajām apvienībām). Protams, nevar jau prasīt un gribēt, lai visu pasniedz gatavu uz zelta paplātes, bet panākt pretī varētu gan uzņēmēji, gan pašvaldība.

Runājot par uzņēmējiem – no vienas puses jau var saprast viņu atteikumu, jo finansiāli viņiem labuma nekāda no tādas jaunās grupas atbalstīšanas. Bet skatoties nākotnē – varbūt grupa nākotnē kļūs par otru „Prāta Vētru” un varēs attiecīgo uzņēmumu reklamēt. Ir pašsaprotami, ka mūsu šībrīža ekonomiskajā situācijā privātais sektors domā vairāk par sevi un saviem makiem. Taču kur paliek pilsētas pašvaldība? Kur paliek Jaunatnes Lietu komisija? Kādēļ projektu konkursi ir pieejami tikai NVO? Kādēļ tiek liktas birokrātiskā barjeras jauniešu vēlmēm un spējām attīstīties? Apjautājot jaunās grupas par jautājumu – vai pašvaldība nemaz nesniedz palīdzīgu roku? Saņemam atbildi – lūgt jau var, bet saņemsi atteikumu, un cik gan ilgi gan tā staigāsim kā lūdzēji?

Runājot ar jauno mūziķu grupu festivāla „Return to Surface” organizatoru Arturu Dāvidu nākas dzirdēt skarbus vārdus par uzņēmējiem: „Šovasar jau ceturto gadu organizējām jauno mūziķu grupu festivālu „Return to Surface”, kas ir viena no retajā iespējām jaunajām grupām uzkāpt uz vienas no labākajām Latvijas skatuvēm – klubā „Fontaine Palace”, bet katru gadu mums nākas saskarties ar milzu skepsi un pretimnākšanas trūkumu. Dodoties pie uzņēmējiem un lūdzot atbalstu šim pasākumam, 95% gadījumu saņemam atraidījumu. Turklāt jāsaka uzreiz – netiek lūgts finansiāls atbalsts, mums nevajag naudu. Mēs lūdzam nelielu atbalstu pateicības balvām dalībniekiem. Tās var būt pildspalvas, uzlīmes, atstarotāji, respektīvi, jebkas ar ko varētu pateikt paldies dalībniekiem par ierašanos un performanci. Taču uzņēmēji atsaka pat to nemaz nerunājot par pilsētas Domi.

Atteikumi variē sākot ar līdzekļu trūkumu, beidzot ar to, ka neatbalsta šāda veida pasākumus. Kaut gan skaidri un gaiši ir redzami uzņēmumu logo analogu pasākumu afišās un reklāmās. Šajos četros gados mūs cītīgi ik gadu ir atbalstījuši „Liepājas Teātris” un picērija „Čili pica”. Un, ja nebūtu Luī Fonteina un visas viņa komandas atbalsta, tad arī šis, atļaušos teikt – nepieciešamais  – festivāls nenorisinātos. Diemžēl.”     

Vienmēr būs pretargumenti, kuri vēstīs, ka mūzika nav pelnīšanai, ka pašam ir jāiegulda, un jāupurē vairāk, nekā mūziķim reāli nāks atpakaļ, ka šāda situācija ir pašsaprotama. Bet rodas jautājums vai jaunajiem mūziķiem tiešām ir jākuļas pašiem kā plikiem pa nātrēm, lai kaut ko sagrabinātu tam pašam minimuma – saspēlēt pašu priekam?