Pieci liepājnieki, kas sevi atraduši smagajā mūzikā, apvienojušies grupā "Ryvendir". 9.februārī grupa uzstāsies "Latvijas metālmūzikas gada balvas" pasākumā.

"Ryvendir" ir piedzīvojuši sastāva pārmaiņas, un šobrīd grupā darbojas pieci – solists Jegors Stepanovs, ģitāristi Andris Pūķis un Dmitrijs Gavrilovs, basģitārists Viktors Babijs un bundzinieks Pēteris Markots. Tikos ar četriem no grupas dalībniekiem – Andri, Dmitriju, Viktoru un Pēteri – svētdienas vakarā, laikā, kad viņi mēģināja. Laiks grupai šobrīd ir atbildīgs, jāgatavojas uzstāties Latvijas metālmūzikas gada balvas pasākumā jau 9.februārī.

Metālmūziku paklausās un tā pielīp
Vaicāti, kā paši nonākuši līdz tam, ka par viņu mūziku kļūst smagais metāls, visi atzīst, ka ceļš bijis diezgan līdzīgs – kāds kaut ko iedevis paklausīties, iepaticies, un tad jau savs stils bijis skaidrs. Dmitrijs stāsta, kā metāla klausīšanās ir kā slimība, no kuras nevar tā vienkārši tikt vaļā: "Bērnībā dzirdēju mūziku, ko klausījās brālis. Tas bija deviņdesmitajos gados, kad tas bija ļoti populāri, "Metallica" un viss pārējais. Biju pavisam mazs un arī klausījos. Tad, kad man bija jau kādi 13 gadi, sākām klausīties metālu kopā ar draugiem". Andris atceras, ka savulaik sācis ar pavisam citādu mūziku: "Pusaudža gados klausījos repu. Tad draugs parādīja divas grupas no savas smagās mūzikas, es viņam parādīju, ko es klausos. Mēs samainījāmies stiliem – viņš kļuva par reperi, es par metālistu. Kad man bija 17, atpirku no sava vectēva viņam dāvinātu ģitāru, pieslēdzu pie kompja tumbām un sāku mācīties".

Savukārt Viktors pirmo reizi metālmūziku nejauši uzgājis vietnē youtube.com, paklausījies no sākuma vieglāku mūziku, roku, un pamazām nonācis līdz "Cannibal corpse" un līdzīgām grupām. Andris smejas, ka tas esot diezgan ierasts ceļš, kā cilvēki, kam sākumā tik smaga mūzika nepatīk, tomēr pamazām kļūst par tās cienītājiem: "No sākuma iedod paklausīties kaut ko vieglāku – "AC/DC", "Iron Maiden", tad pēc tam vēl ko, tad – varbūt tev patīk "Alestorm"? Un cilvēks atbild, ka jā, šie ir labi! Tā pamazām vien". Bundzinieks Pēteris stāsta, ka viņš ar metālu iepazinies dāvanas dēļ: "Mūzikas skolā skolotāja izlaidumā uzdāvināja "Slipknot" disku. Tā tas aizgāja".

Folkmetāls, kas neizklausās pēc folkmetāla
Grupa savā mēģinājumu telpā darbojas jau trīs gadus, tomēr pirmie koncerti sniegti vien pagājušajā gadā. Grupas dibināšana esot bijusi likumsakarīga, kā stāsta Dmitrijs, visi jau bijuši ar kaut kādu pieredzi: "Man bija cits sastāvs. Tur viss beidzās, un mēs ar Andri vienkārši nolēmām paspēlēt – vieta ir, viss vajadzīgais ir. Ar laiku klāt nāca Viktors, izdomājām, ka vajag savas dziesmas, to, kas mums patiešām patīk. Vajadzēja savākt sastāvu, sākām domāt par nosaukumu. Bet sākumā spēlēšana bija vienkārši laika pavadīšanas veids". Tiesa, atrast mūziķus, kas gribētu spēlēt, nemaz neesot bijis tik viegli. "Mēs nepadevāmies, jo gribējām spēlēt un kaut kā izdevās savākt sastāvu. Pievienojās Pēteris, un pagaidām viss notiek," stāsta Andris.

Nosaukums – "Ryvendir" – gan esot bijusi drīzāk nejaušība, vienkārši saliekot kopā burtus. Vēlāk gan izrādījies, ka Andrim kaut kur zemapziņā sēdējis kādas "Gredzenu pavēlnieka" pilsētas – Rivendeilas – nosaukums. Vienu brīdi domājuši, ka varbūt jāmaina nosaukums, lai cilvēkiem neasociējas ar "Gredzenu pavēlnieku", bet tad pārdomājuši un atstājuši, kā ir.

Sākumā top mūzika, teksts tiek pierakstīts tikai pēc tam. Pagaidām neesot mēģinājuši vispirms radīt tekstu un tikai tad – mūziku. Tomēr, kā saka Andris, "Ryvendir" vēl ir procesā, un pieredze tikai aug.

Grupa savu žanru ir definējusi kā death/folk metal, kas gan dažkārt radot pārpratumus: "Instrumentālā puse mums ir tuvāka death metālam, un pēc koncertiem cilvēki mēdz teikt – tur jau nekāda folka nav! Bet folks mūsu gadījumā ir lirikās, ko savukārt ne vienmēr var saklausīt".

Ņemot vērā, ka publiski uzstāties "Ryvendir" sākuši nesen, uz skatuves kāpts gana daudz, un piedalījušies ar jauno grupu konkursā "Fresh Blood". Paši saka, ka nokļūšana konkursā esot bijusi dīvaina. Bijis pirmais koncerts klubā "Depo", grupu pamanījusi Agrita Damarovska no "THP productions", un teikusi, ka viņi spēlē spēcīgi un viņa labprāt vēl "Ryvendir" redzētu. Tas arī esot vislabākais, ka cilvēkiem viņu spēlētā mūzika patīk.

"Ryvendir" cer, ka piedalīšanās Metālmūzikas gada balvas pasniegšanas pasākumā pavērs ceļu arī uz festivālu "Zobens un Lemess" Bauskā, ko gan apmeklēšot neatkarīgi no tā, vai pašiem būs jākāpj uz skatuves. Gribētos arī dabūt gatavu ierakstu: "Vispirms sasniegsim vienu mērķi un tad domāsim tālāk," norāda Pēteris.

Liepājā metālam vieta ir, bet spēlētāju nav
Šobrīd Liepājā smagā mūzika nav viļņa virspusē. Dmitrijs stāsta: "Grupu savākt ir neiespējami. Arī uz koncertu ne vienmēr var savākt pietiekamu cilvēku skaitu. Tāpat neko nevar nopirkt, un tā nav problēma tikai pie mums, tā ir arī Rīgā. Tagad vienkārši metāls nav aktuāls. Kas zina, varbūt pēc pieciem, desmit gadiem atkal šī kultūra būs aktīva. Kad es sāku klausīties un spēlēt metālu, tas bija visur. Kur vien ej – "matainie". Spēlēja daudzi, Liepājā bija septiņas vai astoņas grupas, kas aktīvi koncertēja, turklāt es nerunāju par sētas līmeņa grupām, tas bija nopietnāk".

Pēdējā laikā gan arī konfliktēt ar citādi domājošajiem sanākot retāk. Kopš neiet uz "fonteinu", smej Andris. Bijis periods, pēc Rokkafejnīcas un "Pablo" slēgšanas, kad visi ""pārmetušies" uz "Fontaine" un tad gan konflikti bijuši ikdienišķa parādība, viņš atceras. Visi ir vienisprātis, ka agresīvie metālisti ir mīts. Liepājas smagās mūzikas pasākumos, kā piemēru Dmitrijs min "Bunker" pasākumus, neesot bijis neviena kautiņa, turpretī katrs vasaras pludmales festivāls iezīmējas ar kautiņiem, arestiem un nekārtību pilsētā.

Kāpēc metālmūzikas fanus pilsētā tik maz redz? Puišiem uz šo jautājumu ir atbilde – viņi strādā. Un gana daudz ir tādu, kuru vizuālajā tēlā nemaz nav redzams, ka viņi būtu smagās mūzikas cienītāji.