29.februārī, kas kalendārā redzams tikai reizi četros gados, vārda dienu nesvin neviens liepājnieks, taču dzimšanas dienu šodien svin Lorita Siksna.

Dzimšanas dienu 29.februārī šogad svinēs 1197 Latvijas iedzīvotāji, kā arī vēl 45 Latvijas valstpiederīgie, kas apmetušies uz dzīvi ārzemēs, liecina jaunākā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra ziņām visvairāk 29.februārī dzimušo mīt Rīgā, kur dzīvesvietu deklarējis 421 gaviļnieks, kā arī Liepājā 64 iedzīvotāji un Daugavpilī 56 dzimšanas dienu svinētāji . Savukārt vēl 45 īpašajā datumā dzimušie Latvijas valstpiederīgie ir apmetušies uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, īpaši Īrijā 9 un Lielbritānijā 7 latvieši.

No visiem 1242 šīs īpašās dienas gaviļniekiem 546 ir vīrieši, savukārt 696 ir sievietes.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Ņemot vērā to, ka man dzimšanas diena ir vienu reizi četros gados, esmu astoņus gadus jauna liepājniece. Esmu arī mamma savai brīnišķīgajai, piecgadīgajai meitiņai Agatei.

Darba dienu rīti mums abām ar meitiņu sākas agri, jo jādodas uz bērnudārzu un darbu. Dzīve tā ir iegrozījusies, ka katru dienu jāmēro diezgan tāls ceļš uz darbu, jo strādāju Priekulē, līdz ar to mana lielākā dienas daļa paiet tur. Man patīk mans darbs, un man ir brīnišķīgi kolēģi, tā ir patīkama kompensācija par tālo ceļu ko veicu ikdienā.

Neiztrūkstoša ikdienas daļa ir mana ģimene – īpaši abi brāļi Ralfs un Arnis, draugi, no kuriem lielākais atbalsts ir labākā draudzene Paula, viņi atvieglo ikdienas soli un ir blakus, tad, kad visvairāk ir vajadzīgs atbalsts. Parasto ikdienu palīdz izkrāsot arī mājas mīlulis – kaķene Dūmiņa, kas arī dažkārt pilda auklītes un bērna iemidzinātājas lomu.

Jūs esat dzimusi īpašā datumā. Kādas ir sajūtas, kad par to domājat?
Šis jautājums vienmēr ir izraisījis divējādas sajūtas tāpēc, ka man ir dzimšanas diena datumā, kas ir neparastāks kā citi. Atceros bērnībā tas bija sāpīgāks moments – visiem bērniem kā bērniem dzimšanas diena katru gadu, bet mani ik trīs gadus ķircināja: „Tev šogad atkal nav dzimšanas diena.” un taisnība jau viņiem bija.

Tam ir arī otra puse, kolēģi un draugi arvien īsti nezin, kad mani sveikt, ļoti bieži prasa, kā gribu, 28. februārī vai 1. martā. Ja paraugos no citas puses, nebūtu slikti, ja paliktu par gadu vecāka tikai vienu reizi četros gados, jo teorētiski, tad varētu dzīvot četras reizes ilgāk kā lielākais vairums cilvēku.

Kad svinat savu dzimšanas dienu? Reizi četros gados vai katru gadu kādā citā datumā?
Principā dzimšanas dienu atzīmēju katru gadu, šeit runa ir par datuma izvēli. Gados, kad nav 29.februāris, cenšos dzimšanas dienu atzīmēt pēc 28. februāra, bet retajos gadījumos, kad iekrīt šis datums, tad kaut minimāli, bet mēģinu atzīmēt tieši tajā dienā, vismaz ar saviem tuvākajiem.

Un kā svinat šo dienu?
Pa lielam jau tāpat kā visi pārējie cilvēki – atnāk pie manis ciemos ģimenes locekļi un draugi, pasēžam un izbaudām kopības sajūtu.

Šogad, tāpēc ka 29. februāris ir pirmdienā, tad lielāka svinēšana šajā datumā nesanāks, bet gribu ar meitiņu, brāļiem, Paulu un Paulas dēliņu Filipu aiziet vakariņās un nedēļas nogalē pasvinēt arī ar draugiem.

 Vai pazīstat vēl kādu šajā datumā dzimušo? Ja jā, vai esat līdzīgi?
Godīgi sakot nepazīstu gan. Zinu cilvēkus, kam ir 28. februārī un 1. martā., bet 29. februārī nezinu nevienu.

Kā pati sevi apsveicat vai palutināt savā dzimšanas dienā?
Gadiem ejot, vēlmju saraksts stipri ir izmainījies, prioritātes sakārtojas pavisam citādāk, tiešām ir tā, ka emocijas un sajūtas sarindojas priekšgalā un tikai tad mantiskās vērtības.

Pēdējos gados vados pēc sajūtām, mēģinu palutināt savu emocionālo pusi.

Šogad, piemēram, tiešām gribu būt kopā ar pašiem vistuvākajiem  savā īpašajā datumā un palutināt garšu kārpiņas, pati negatavojot.

Ko Liepāja jums ir devusi dzīvei?
Liepāja man ir viss, tā ir mana dzimtā pilsēta, līdz pat šai dienai joprojām neesmu to pametusi un turos pie tās, kaut gan dažreiz pat nav īsti saprotams kāpēc, bet laikam tur kaut kas ir, ja jau neesmu nekur citur pārcēlusies uz dzīvi.

Jūsuprāt, kuru vietu vai objektu varētu dēvēt par Liepājas simbolu?
Man ienāca prātā tikai divi objekti – Liepājas pludmale un vecā koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”. Vismaz man šīs vietas visvairāk asociējas ar Liepāju.

Grāmatu un vīnu pie kamīna vai ballīti pludmalē?
Atkarīgs no diviem apstākļiem – gadalaika un garastāvokļa, jo patīk abi varianti!

Lielo torti „Cielaviņa” vai rasolu?
Šajā gadījumā labāks būtu rasols, torte “Cielaviņa” man ir par saldu.

Kā pati sevi raksturotu?
Augums – respektablais 1,60 m, izskats – var ar sevi sadzīvot, raksturs – enerģiska.

Kā sevi pilnveidojat pēc augstākās izglītības iegūšanas?
Apguvu grāmatvedības kursus un ieguvu autovadītājas tiesības.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Šis jautājums šobrīd tiešām ir miglā tīts, to Dievs vien zina, kas ar mani nākotnē būs.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Zentas Mauriņas vārdi:
“Mūsu dzīvei ir tik daudz jēgas, cik lielā mērā mēs kādam varam būt nepieciešami.”

Mīliet un esiet mīlēti, tā ir lielākā dzīves dāvana un pati tās jēga!