Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 79% liepājnieku pozitīvi vērtē Liepājas valstspilsētas domes darbību, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" veiktā aptauja, informē pašvaldība.
76% aptaujas dalībnieku atzina, ka Liepājas pašvaldība kopumā ir atvērta un liepājniekiem pieejama, 74% ir pārliecināti, ka Liepājas pašvaldība ir mūsdienīga un uz Eiropas vērtībām orientēta, bet 67% uzskata, ka iedzīvotājiem ir plašas sabiedrības līdzdalības iespējas.
Gandrīz trešdaļa jeb 30% liepājnieku pārstāvēja viedokli, ka vispārējā ekonomiskā situācija Liepājā pēdējo divu gadu laikā ir kopumā uzlabojusies, 29% ir pārliecināti, ka nav novērojamas būtiskas izmaiņas.
Salīdzinoši pozitīvāk Liepājas ekonomisko izaugsmi vērtē un prognozē jaunāki respondenti vecumā līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidējiem vai augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, latvieši un strādājošie.
40% aptaujāto uzskata, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā, pretējs uzskats tika pārstāvēts tikai 6% atbilžu.
Iedzīvotāji gandrīz visu Liepājas dzīves jomu attīstību vērtējuši biežāk pozitīvi, izņēmumi ir veselības aprūpe un nodarbinātības iespējas.
82% liepājnieku sagaida, ka pašvaldībai prioritāri vajadzētu pievērst uzmanību daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai, 81% uzskata, ka prioritāte būtu grants ielu asfaltēšana. Savukārt 75% iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldībai jāpievēršas sabiedrības drošības jautājumiem, tostarp mācībām par rīcību ārkārtas situācijās un patvertņu būvniecībai apdraudējuma gadījumos. 74% liepājnieku satrauc pludmales tīrība, 73% – publisko bērnu rotaļu laukumu uzlabošana un paplašināšana, bet 71% uzskata, ka prioritāri jārisina vēsturiskās apbūves atjaunošana pilsētas centrā un jauna dzīvojamā fonda attīstība.
Liepājas attīstības prioritāte virzīties uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatneitralitāti visbiežāk (42% gadījumu) tika vērtēta neitrāli.
18% aptaujāto pilsētnieku atzina, ka ir daļēji vai lielā mērā iesaistīti Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas (Liepāja 2027) gatavošanās procesā.
Divas trešdaļas jeb 67% aptaujāto Liepājas iedzīvotāju atbalsta uguņošanas rīkošanu pilsētai nozīmīgos notikumos, piemēram, Jaungada sagaidīšanā, pilsētas dzimšanas dienā un 18. novembrī.
Vairākums aptaujāto Liepājas iedzīvotāju katru vai gandrīz katru dienu pilsētā pārvietojas kājām (54%) vai ar personisko transportu (51%).Kā nozīmīgākie faktori, kas varētu veicināt izmantot citus pārvietošanās veidus kā alternatīvu auto, visbiežāk tika minēti lēts, pieejams, ērts un ātrs sabiedriskais transports.
Visu Liepājas pilsētas domes deputātu darbība tika vērtēta biežāk pozitīvi nekā kritiski, visiem deputātiem reitings ir pozitīvs. Vairākumu Liepājas pilsētas domes deputātu raksturo salīdzinoši zema atpazīstamība. Tikai par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu, kā arī deputātiem Jāni Vilnīti un Uldi Sesku konkrēts viedoklis bija vairāk par pusi aptaujāto pilsētas iedzīvotāju.
Kopumā Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes darbības vērtējums pilsētas sabiedrībā ir nemainīgi augsts un tas šogad ir uzlabojies. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 79% liepājnieku pilsētas domes darbību vērtē pozitīvi.
Aptaujas rezultāti pieejami šeit.
Aptauju no šī gada 7. līdz 27. oktobrim veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti". Ar datorizētu telefoninterviju palīdzību aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauts 401 Liepājas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Liepājas Leļļu teātris aicina uz piedzīvojumu miniatūrā pasaulē
Lasītākie raksti
Dienas joks
16
2
Sāksim ar patiesu stāstu, kas ilustrē problēmu.
Kāds LV bijušais deputāts aizgāja no politikas un meklēja darbu. Kas nebija viegli. Kaut arī viņš bija pabijis divu ministriju vadītāja amatā un viskautkur. Visbeidzot darbu atrada kādā privātā turklāt starptautiskā biznesa kompānijā. Taču diezgan ātri īpašnieki (viens no kuriem man šo stāstu arī izstāstīja) noskaidroja, ka cilvēks māk labi runāt, taču izmantot viņu var vienīgi, tā saucamajai, durvju atvēršanai, - pateicoties viņa plašajam paziņu lokam ierēdniecībā. Taču, kad jārunā lietas un jāpieņem lēmumi, pie galda sēdēt viņu nekad neaicināja. Vienkārši neaicināja un viss. Nebija jēgas.
Tāds, diezgan tipisks stāsts. Latvijas politiķi, - gan deputāti, gan ministri, kā man stāsta insaideri, vispār ļoti baidās izkrist no politikas aprites. Vienkārša iemesla dēļ - ļoti grūti atrast darbu pēc tam.
Izskatās, ka LV problēma Nr1 ir tāda, ka esam netīšām uzradījuši tādu atlases sistēmu, kuras rezultātā lēmumu pieņemšanas pozīcijās nonāk īpaši selekcionēti cilvēki, kuri ir vismazāk tam atbilstoši un kuriem Dievs nav devis prasmes pieņemt pareizos lēmumus.
Tāpēc atgriežos pie sava gadu vecā priekšlikuma, kā nomainīt šo kļūdaino selekcijas sistēmu un radīt citu - labāku. Tādu, kurā tiktu tomēr izvēlēti maksimāli atbilstošākie cilvēki un no kuriem mēs varētu sagaidīt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus. Un personīgu atbildību, cita starpā.
Tātad, es atgriežos pie sava priekšlikuma - uz nākamajām vēlēšanām radīt jaunu partiju, kuras mērķis ir tikai viens - nomainīt Saeimas vēlēšanu likumu:
“LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS VĒLĒŠANĀS TURPMĀK PIEDALĀS NEVIS PARTIJAS, BET TIKAI INDIVIDUĀLI PILSOŅI.”
Tiklīdz likums nomainīts, rīko jaunas vēlēšanas.
Tas nenozīmē, ka partijas tiktu aizliegtas. Uz veselību! Taču katrs vēlēšanu apgabals parlamentam izvirza konkrētu cilvēku, bet nevis partiju. Un arī atbildība tiek prasīta nevis no kaut kādām anonīmām partijām, bet no konkrēta deputāta (starp citu, LV Satversmē sadaļā par Saeimu vārds “partija” pat nav minēts).
Stāsta, ka pirmskara Latvijā Saeimas deputātiem Kārtības rullī nebija nekādu profesionālu un citu ierobežojumu. Tur sēdēja viscienījamākie sabiedrības pārstāvji , turklāt sēdes notika pēc 7 vakarā, lai viņi varētu savienot to ar savu pamatnodarbošanos. Mūsdienu ierobežojumus izdomāja mūslaiku nespējnieki, lai izvairītos no sāpīgās konkurences ar valstsvīriem un valstssievām - personībām, kuri sevi apliecinājuši jau citās jomās. Un šeit labs piemērs ir arī 1990.gada Augstākās padomes parlamenta sastāvs, kas pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tās sastāvs bija sabiedrības zieds, un ievēlēts tas tika ne jau pēc partiju piederības.
Nav noslēpums, ka mūslaiku LV partijās lēmumus pieņem max 5-6 cilvēku grupiņas (nevis partijas biedri), kuri tad no sava vidus paši izraugās prezidentu, kurš, savukārt, izvēlās valdību. Tā viņi paši sevi atražo un iepriecina bezgalīgi. Viņu apmaksātie mediji to visu atbalsta. Un tas viss, kā redzam, paliek arvien bezcerīgāk.
Jo valsts lēnām iet uz beigām, gan demogrāfiski, gan ekonomiski, gan idejiski.
Un pašrezējai kārtībai ar demokrātiju jau sen vairs nav nekāda sakara.
Tātad. Aicinu sabiedrību apspriest vienreiz lietojamas partijas dibināšanu, kuras vēstījums ir: “Pret visām partijām! Un par personīgo atbildību!”
Pēdējais brīdis reģistrēt šādu partiju būtu 2025.gada septembrī. Tā kā ir laiks vēl saprast, vai šim vispār ir atbalsts sabiedrībā, - jo tikai tad tam būs jēga. Tas savā ziņā būs referendums par partiju atbildību, par to, kas sadarīts.
Manuprāt, šis ir vienīgais veids kā beidzot atgriezt enerģiju Latvijai un iesaistīt tajā katru!
PS. Protams, būs jautājumi, ko šāda partija iesāks, ja to ievēlēs, bet negūs vairākumu? Gan jau arī to varētu visi kopā izdomāt. Arī nosaukumu varam apspriest.