2026. gada klientu apmierinātības aptaujā, kura notika no 12. janvāra līdz 15.februārim, piedalījās 183 respondenti, kas ir par 52% vairāk kā 2025. gada aptaujā. 83% aptaujāto pauduši apmierinātību ar Sociālā dienesta darbu, bet  8 % no aptaujātajiem domā, ka šajā jomā vēl veicami uzlabojumi. 90 % no aptaujātajiem bijuši apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem un palīdzību, jūtas droši un pasargāti, apmeklējot Liepājas Sociālo dienestu, informē Gunta Jākobsone, Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste. 

Liepājas Sociālā dienesta direktore Dace Zeļģe: “Sirsnīgs paldies ikvienam iedzīvotājam, kurš piedalījās Sociālā dienesta klientu apmierinātības aptaujā! Jūsu viedoklis mums patiesi ir svarīgs — tas palīdz ieraudzīt, kas izdodas labi, un saprast, kur vēl varam augt un pilnveidoties. Pateicoties jūsu ieteikumiem, mēs varam labāk izzināt iedzīvotāju vajadzības un veidot sociālo atbalstu vēl saprotamāku, pieejamāku un tuvāku cilvēkiem” .

Lielākā daļa klientu (86 %) ir bijuši apmierināti ar piešķirto sociālo pakalpojumu. Neliela daļa (6 %) uzskata, ka atbalstu varētu nodrošināt vienkāršāk un plašāk, piemēram, automātiski turpinot palīdzību jauniešiem ar smagu invaliditāti pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī nodrošinot vairāk asistenta stundu cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti. Saņemti arī citi ierosinājumi, kurus Sociālais dienests tuvākajā laikā izvērtēs un iespēju robežās ņems vērā.

56 % klientu uzskata, ka sociālajiem darbiniekiem var pilnībā uzticēties, 37 % šo uzticamību  vērtē kā vidēju, bet 7% - kā zemu. Klienti domā, ka darbiniekiem “ sistēma”  liek meklēt atteikumus, nevis risinājumus.  “Ir profesionāļi, kas vajadzības gadījumā liek atgriezties Sociālajā dienestā, un ir tādi, kas rada vēlmi vairs neatgriezties” , teikts kādā no anketām.

83% no aptaujātajiem atzīst, ka sociālie darbinieki palīdzējuši risināt viņu problēmas, izturējušies laipni un pacietīgi visu izskaidrojuši. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptauju, kad 73% klientu ir apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem, šogad situācija nedaudz uzlabojusies.

Vairums aptaujāto bijuši pensijas vecuma personas (33%), personas ar invaliditāti (24%), bet 13% aptaujāto strādā algotu darbu. Vairāk kā pusei – 58 % ir vairāk kā 62 gadi. Lielākā daļa – 49 sociālo palīdzību izmanto vairākus gadus regulāri, 48 reizi pusgadā, 36 reizi – gadā, pārējie - retāk.

Biežākais iemesls vērsties sociālajā dienestā bijis mājokļa pabalsta pieprasīšana, trūcīgā un maznodrošinātā statusa noformēšana, veselības aprūpes pabalsta pieprasīšana, konsultācijas par sociālajiem pakalpojumiem, ģimenes asistenta noformēšana utt.

Liela daļa klientu atzīst, ka, apmeklējot Sociālo dienestu, jutušies droši un pasargāti. Tie, kuri tā nejutās, kā biežāko iemeslu min to, ka saskārušies ar augstprātīgu attieksmi, iesakot uzlabot  komunikāciju. Daļa nav bijuši apmierināti ar saņemto atteikumu utt.  Sociālā dienesta darba kvalitātes uzlabošanai ir svarīgi “lai varu uzticēties sociāliem darbiniekiem” ( 43 aptaujātie), lai būtu vienkārši un ērti saņemt pakalpojumu, ērta vides pieejamība klientiem, pakalpojumi atbilstu iedzīvotāju vajadzībām, tiktu ievērota personas datu aizsardzība u.c.

Klienti dažkārt jūtas neapmierināti, ja komunikācija šķiet pārāk sarežģīta vai birokrātiska, kā arī gadījumos, kad skaidrojumi nav pietiekami saprotami. Viņi novērtētu vienkāršāku, saprotamāku pieeju un darbinieku iniciatīvu piedāvāt piemērotāko risinājumu viņu konkrētajai situācijai.

Iedzīvotāji aptaujā kā vienu no trūkumiem joprojām min arī bezmaksas autostāvvietas nepieejamību pie Sociālā dienesta ēkas, tomēr jāatgādina, ka dienesta iekšpagalmā jau ilgāku laiku ir nodrošināta stāvvieta personām ar invaliditāti, kas ierodas saņemt pakalpojumus.

Jautāti, kādu vēl Sociālā dienesta atbalstu klienti vēlētos saņemt, minēti:  Dienas centrs personām ar invaliditāti līdz 18 gadiem, nodrošināts darbs invalīdiem, medicīniski tehniskie līdzekļi, konsultācijas grāmatvedībā, fiziskās aktivitātes ar pavadošo personu, rehabilitācija Ziemupē utt.

Aptaujātie liepājnieki rosinājuši padarīt klientu apkalpošanu elastīgāku, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un veidot vienotu, saprotamu pieeju ikvienam klientam. Tāpat izteikti ierosinājumi samazināt papīra dokumentu apjomu, nodrošināt vairāk kultūras pasākumu ar atlaidēm, kā arī sniegt vienkāršāk uztveramu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem.

Iedzīvotāji arī aicina virzīt uz priekšu vides pieejamības uzlabojumus cilvēkiem ar invaliditāti, izrādīt lielāku ieinteresētību sociālo jautājumu risināšanā un saglabāt pensionāru dienas centru Karostā. Visi saņemtie ierosinājumi tiks izvērtēti.