Vasara, lai arī nelutina, tomēr pilna ar daudziem interesantiem izziņas un atpūtas piedāvājumiem, un ne jau tikai, dodoties dārgos un ilgos ārzemju ceļojumos.

Tas, ka arī tepat Kurzemē vienas dienas laikā tūristiem apskatāmas un rāmi izbaudāmas interesantas vietas – par to jau teju septiņus gadus zināms "Liepājas metalurgu” slimnīcas un poliklīnikas mediķiem. Arodbiedrības "uzsaukts” vietējais izbrauciens arī šoreiz – tepat pa Kurzemi un vasaras vidū – notika lielajā un visu sēdvietu piepildītajā SIA "Ap Sauli” tūristu autobusā.

 Pirmā pietura – Livonijas laika Durbes pilsdrupas skaistajā Trumpes upītes ielejā. 13.gadsimta (1260.gads) lielākā kauja ar vācu kolonistu un daudzu Eiropas profesionālo bandītu–bruņinieku nāve no kuršu zobena vai žemaišu kara vāles muklājā pie tagadējā Rīgas autoceļa par vairākiem gadu desmitiem apturēja kristiešu uzmākšanos kuršu, zemgaļu, sēļu, žemaišu, prūšu, sudāvju un agstaiču ciltīm.

Sākumā kā pārpratums liepājniekiem šķita piestāšana Skrundā, pašā Ventas tiltgalē pie nupat sakoptās Skrundas muižas. Tā tagad atjaunota ar sen nepieredzētu rūpību, ar sakārtotu apkārtni un ...gaumīgām viesnīciņas, restorāna un nākamā muzeja telpām. 19.gadsimta sākumā celtā pils ēka, ilgus gadus noslēpta nekoptā parka lapotnē, tagad labi pamanāma aicina gan nesteidzīgās pusdienās, gan interjerus apskatīt, gan noklausīties, kā mums, viesmīles Laumas stāstā par pazemes ejām zem Ventas vai cara Aleksandra III ļauno nolūku šeit paslēpt savu radinieku–pretendentu uz Krievijas troni.

Dāsnas vasaras saules pielietas mums šķita liepu alejas uz Garīku muižu. Pāri madaru, rudzupuķu, peļuzirņu un briestošās labības laukiem mazā, tūrisma ceļvežos zināmā kā eksotisko šitakē sēņu audzētava jau iztālēm mirdz kā spodri dzeltena sala viesmīlībai un rūpīgai sakoptībai. Tagad "Garīku” saimnieki piedāvā ne tikai šitaki kā kulinārijas delikatesi un ekskursiju pa audzētavas labirintiem, bet arī sena dienvideiropas dzēriena ponšo (poncha) nobaudīšanu. Tas ir aromātisks dzēriens, kas gatavots no svaigi spiestām sulām un medus. Aromātu, līdzīgi konjakam vai viskijam, tam piešķir ēteriskās eļļas un dabiskie piparmētras, melisas un citi Kurzemes vasaras augi.

Visgarākais, bet aizraujošākais metalurgu mediķu piedzīvojums realizējās, izkāpjot Kalnamuižas – viesnīcas, restorāna un SPA centra pagalmā. Jau iepriekš solītā Piena ceļa gaita, interesanti izpušķota un organizēta no Kalnamuižas jeb Berghofas darbiniecēm, mums lika iejusties gan muižas slaucēju, gan modernieču un pat kungu gala ķēķa meitu lomās. Tika slaukta "pusgovs” Gauja, mašinēts piens, pirksti nogaršošanai iemērkti saldā krējuma bļodā un beigu galā – veiksmīgi sakults sviests. Visa Piena piedzīvojuma noslēgumā degustētas paniņas; uz rupjmaizes, kā jau pārtikuši ļaudis, zieda kaņepju vai ar e–piedevām nekristītu sviestu... Lieki teikt, ka Piena muzeja apmeklējums gāja pie sirds gan bērniem, gan tiem, kam bērnības atmiņas jau krietni pabālējušas.
Kalnamuižas īpašums līdz 1920. gadam piederējis varenajai Zemgales baronu Mēdemu dzimtai, kuri tagadējo pils kompleksu projektēt pasūtījuši mūsu pašu arhitektam Berči. Padomju gadu beigās tur jau bija mēģinājums organizēt Latvijas Piena muzeju. Nu, izmantojot ES finansējumu, tas īstenojies tagad tūristu bieži apmeklētā objektā.

Paldies Kalnamuižas gidiem, kas erudīti prata pastāstīt gan par pili, tās vēsturi un tagadējo piedāvājumu, un izvadīja pa Mūžīgā Piena gaitām!
Saule jau grima aiz Kurzemes mežu galiem, kad atgriezāmies Liepājā. Piepildītās dienas gandarījuma un redzētā pārdomu noskaņā Liepājas metalurga mediķi secināja, ka tepat, dažus nosacītus kilometrus mērojot aiz Liepājas robežas, ir daudz kas aplūkojams, redzams un apbrīnojams.