Liepājniece Katrīna Kalēja pēc 12. klases beigšanas neizvēlējās klasisko variantu – palikt Latvijā un turpināt studijas augstskolā, bet devās pasaulē.

Izlaidums – ko tālāk?!
"Stāvēju izlaiduma dienā ar ziediem rokās un bez mazākās idejas nākamajam solim. Gribēju darīt visu, kas saistīts ar sportu, veselību, mākslu, modi, teātri. Tā arī neizlēmusi, ko darīt tālāk, pavadīju vienreizēju vasaru Liepājā," pirms trim gadiem piedzīvoto atceras Katrīna. Tā kā meitenei nebija ne mazākās vēlmes ieguldīt līdzekļus studijās, par kurām nebija pārliecības, viņa nonāca pie lēmuma kravāt somas un doties uz Angliju, Vindzoru.

Katrīna Kalēja: "Paldies tik ļoti īpašam draugam – Līvijai, kas palīdzēja iejusties Anglijā. Dzīvojām Vindzorā – maģiskā un ļoti jaukā pilsētiņā netālu no Londonas, kur atrodas karalienes vasaras rezidence."

Abas jaunietes strādāja restorānā, līdz draudzene pārsteidza Katrīnu ar jaunu plānu: "Braucam uz Jaunzēlandi!" Neesot pagājušas ne piecas minūtes, kad Katrīna negaidītajam piedāvājumam piekritusi, un abas jau vienojušās par turpmāk darāmo.

Pirms došanās lielajā ceļojumā meitenes vēl kādu laiku padzīvojušas Londonā un Braitonā, lai sapelnītu un iekrātu naudu priekšdienām, un iegriezās Liepājas pusē, lai satiktu savus mīļos un nozīmīgos cilvēkus.

"Grūtākais, ka apzinies: veselu gadu nebūsi kopā ar ģimeni, draugiem. Toties esot ceļā baudīju vienreizēja brīvības sajūtu. Vairs nebiju saistīta ar dienām, kuras ir par īsu, lai padarītu visu, kam jābūt padarītam".

Hipiju dzīve
Katrīna uzbur epizodi no savas ikdienas Jaunzēlandē: "Sēdēju ceļa malā, neliekoties zinis neparko – šis brīdis piederēja tikai un vienīgi man." Daudz guvusi no ceļā sastaptajiem cilvēkiem, dažādajām kultūrām. Katrīna atzīst: došanās uz Jaunzēlandi bijis labākais lēmums dzīvē.

Meitenes iegādājušās ģimenes auto ar iebūvētu gultu aizmugurē, plītiņu, šķīvjiem un katliņiem. "Uzkrāsojām uz sava ceļojumu auto kaķi ar piecām kājām, zivis ar sarkanām lūpām. Tā bija mūsu māja," atceras Katrīna. Meiteņu dzīves stils bijis ļoti tuvs puķu bērnu filozofijai: "Pazudām dabā bez mazākā plāna. Braucām neizbrauktus ceļus gar klinšainiem jūras krastiem. Gājām pārgājienos kalnos."

Sešus mēnešus abas uzturējušās Jaunzēlandes galvaspilsētā Velingtonā, tas ļāvis iepazīt šo zemi ne tikai no tūristu skatpunkta. Katrīna saskata zināmu līdzību starp Velingtonu un Liepāju – abas atrodas jūras krastā. Kādi ir cilvēki Jaunzēlandē? "Draudzīgi, palīdzēs tev, pirms vispār palūgsi palīdzību," teic Katrīna.

Atpakaļ uz Jaunzēlandi
Katrīna šobrīd darbojas dokumentālo filmu kompānijā. "Darbs apvieno manu aizraušanos ar foto un filmu veidošanu un manu sirdslietu – ceļošanu." Kā izdevās tikt pie šāda darba svešā zemē? Tobrīd Jaunzēlandē sāka filmēt makšķerēšanas TV šovu. Tieši tajā brīdī arī dabūju tur darbu. Pirms uzzināju, ko filmēsim un ka tiks makšķerētas 100 kg smagas zivis, man uzdeva jautājumu: "Vai tev patīk makšķerēt?" Esmu vegāne, un saožot zivju smaku, bija grūti izrādīt sajūsmu," smejas Katrīna. Taču, tiklīdz kopā ar filmēšanas grupu pametusi krastu un rokās sajutusi makšķeri, atcerējusies bērnības dienas kopā ar tēti tepat, Liepājas ezerā, un āķis bijis lūpā. "Pavadījām uz ūdens gandrīz trīs mēnešus, un es paguvu nozvejot pat 120 kg smagu zivi! Lai dabūtu šo milzeni ārā, nācās cīnīties apmēram stundu," palepojas Katrīna.

Viņa apsver iespēju paliktu uz pastāvīgu dzīvi Jaunzēlandē, tieši tas arī visvairāk pietrūcis – patstāvīgs miteklis. "Mājas, skapis pilns ar kleitām un kurpēm, liela vannas istaba, personīgā veļas mašīna. No tā visa ceļojuma laikā nācās atteikties."

Katrīna ir pārliecināta, ka ikvienam kaut reizi dzīvē jāizbauda šāda veida neērtības, apziņa, ka materiālās lietas nav galvenais.

Ja būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, vai kaut ko mainītu? "Nē! Ne mirkli! Varbūt tikai dažus mazos," viņa smejas.

Aizvadīto trīs gadu laikā Katrīna kļuvusi drošāka, atvērtāka, daudzko uztver pavisam citādi, arī vieglāk.

"Esmu arī atbildējusi uz jautājumu, kas gribu būt. Jau tagad daru darbu, kurā vēlos veidot karjeru," viņa atzīst.

Šobrīd Katrīnas galvenais mērķis līdz 30 gadu vecuma ir pabeigt augstskolu, nodarboties ar jogu un iepazīstināt savu ģimeni ar Jaunzēlandi.

"Ceļošana un piedzīvojumu meklējumi kopā ar Līviju – tie nekad nebeigsies," cer Katrīna, kura pēc īsas ciemošanās Liepājā jau atkal pošas atpakaļ uz Jaunzēlandi.