Apgāds "Valters un Rapa" laidis klajā norvēģa Terjes Bindera romāns "Kur piedzimst vējš" ("Der vinden ble født" ), kura stāsta par rakstnieka senčiem, kas nāk no Liepājas puses.

Grāmata " Kur piedzimst vējš"  latviešu izdevums tiks atvērts Latvijas Grāmatu svētkos Ķīpsalā sestdien, 28.februārī, pulksten 10, klātesot arī grāmatas autoram. Norvēģu valodā grāmata iznāca jau 2013.gadā, latviski to tulkojusi Māra Valpētere un Arta Veidmane-Strēle.

Grāmatas atvēršana Liepājā paredzētā 4.martā pulksten 16 Liepājas muzejā, portālu informēja apgādā "Valters un Rapa".

"Skumjas – tā bija mana motivācija rakstīt grāmatu. Grāmata ir mans veids, kā viņiem [vecvecākiem] atdot dzīvību, pelnītu vietu manā dzīvē. Tagad es jūtu vieglas skumjas, jo man Latvijā nav izdevies sastapt nevienu, kas mani sveicinātu un teiktu: "Esmu tavs attāls radinieks."  Ir gluži tā, it kā visa mana dzimta būtu pazudusi no Latvijas. Bet esmu arī izjutis prieku, sastopot jaunus draugus, cilvēkus, kuriem jūtos piederīgs,"  intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze", saka rakstnieks.

Par norvēģu sociologu un rakstnieku Terji Binderu, kurš Liepājā bija ieradies, lai mēģinātu sameklēt savu vecvecāku atstātās pēdas Pērkonē un Purmsātos, portāls rakstīja 2011.gadā, kad viņš viesojās "Ezera namā" .

68 gadus vecajam Binderam tā nebija pirmā vizīte vēju pilsētā. Jau gadu būdams pensijā, norvēģis lielu daļu sava brīvā laika veltīja grāmatas rakstīšanai. "Zudušo laiku meklējot" – apmēram tā varētu tulkot grāmatas nosaukumu, toreiz sacīja Binders.

Grāmatā autors izmantojis gan savas tantes – tēva māsas – kādreiz apkopoto dzimtas vēsturi apmēram 90 lappušu apjomā, gan pats savus pētījumus.

Galvenais grāmatas varonis ir Terjes vectēvs Jānis Binders, kurš 1905.gada revolūcijas laikā 35 gadu vecumā izceļoja no Latvijas – "Skuju"  mājām Pērkonē – uz Bergenu Norvēģijā. Kāpēc to darījis, skaidru ziņu nav. It kā nācies bēgt tāpēc, ka tapis zināms, ka viņš slēpis kādu revolucionāru. Apmēram pēc diviem gadiem Terjes vectēvam sekoja arī viņa piecus gadus jaunākā sieva Anna Vilhelmīne, dzimusi Sprūde, un tikai vēl pēc vairākiem gadiem – abi Binderu Latvijā dzimušie dēli Frīdrihs un Žanis (Žano) Vilhelms. Norvēģijā Binderiem piedzima vēl citi bērni, un jaunākais no tiem bija Terjes tēvs Einārs.

Vairāk par tikšanos ar Terji Binderu 2011.gadā Liepājā lasiet šeit.

Uzziņa
Terje Binders ir norvēģu sociologs un rakstnieks, kura vecvecāki, Jānis un Anna Binderi dzimuši un dzīvojuši Latvijā līdz brīdim, kad vētrainie 1905. gada revolūcijas notikumi piespieda tos doties trimdā uz Norvēģiju un atstāt Latviju uz visiem laikiem.

Romāns "Kur piedzimst vējš" ir autora pirmais daiļdarbs, tomēr "debijas" statuss nekādā ziņā netraucē romāna literārajai kvalitātei, struktūrai un izteiksmei. Autors ar vēsturnieka rūpību un precizitāti rekonstruē savu vecvecāku dzīves apstākļus 1905. gada revolūcijas notikumu krustugunīs un prasmīgi izmanto savas sociologa profesijā iegūtās zināšanas, lai radītu vienreizējus un spilgtus tēlus. Autors ir spējis smalki un reizē objektīvi palūkoties uz Latviju un latviešiem gan 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara kontekstā, gan uz latviešiem mūsdienās. Bez nevajadzīgas morāles vai ārzemniekiem raksturīgās eksaltētības, Terje Binders caur raiti lasāma stāstījuma prizmu lūko vedināt lasītāju meklēt pašizziņas instrumentus. Kas mēs esam un, ko cilvēkam var nozīmēt savu sakņu un savas dzimtas vēstures apzināšanās? Vai mūsdienu sabiedrības vienaldzība pret savu identitāti un savu dzimteni, kuras sekas varam redzēt statistikās, kas attēlo izbraucēju skaitu, nav rādītājs, ka esam apmaldījušies šajos nedaudz vairāk nekā 20 Latvijas brīvvalsts gados? Cik svarīgi ir saglabāt savu latvietību pat tad, kad Latvijai nav uzgūlusies kāda teritoriju tīkotāja ķetna? Autors netieši liek lasītājam domāt par šādiem un līdzīgiem jautājumiem, reizē sniedzot vērtīgu un smalku Latvijas 20. gadsimta lielāko vēstures notikumu izklāstu no vienkāršu iedzīvotāju skatu punkta.

Grāmatas pirmās daļas kompozīcija veidota no vairākiem slāņiem, kas katrs ietver sevī attiecīgo laika un vēstures posmu, ļaujot lasītājam iejusties gan autora vecvecāku un tēvoča, gan paša autora ādā.

Savukārt otrā grāmatas daļa ir autonoma un var tikt uztverta kā atsevišķs stāsts, kuru zināmā mērā ievada un paskaidro grāmatas pirmā daļa.

("Valters un Rapa")