Nedēļas nogalē sāksies 19. Liepājas ērģeļmūzikas festivāls. Piedāvājam sarunu ar tā festivāla ilggadējo rīkotāju, nodibinājuma “Via Cultura" vadītāju Daci Bluķi.


Liepājas ērģeļmūzikas festivāls šogad skanēs jau 19. reizi. Vai atceraties, kā viss sākās?
Varu atcerēties, kā sākās mana satikšanās ar Ērģeļmūzikas festivālu – ja nemaldos, tas bija trešais. Toreiz strādāju Liepājas simfoniskajā orķestrī par projektu vadītāju, un Ērģeļmūzikas festivāla rīkotāji mani uzaicināja strādāt ar sabiedriskajām attiecībām un veidot festivāla publicitāti. Tādi bija mani pienākumi gadus trīs četrus, līdz 2006. gadā kļuvu par festivāla producenti. Tad kādu laiku festivāla rīkotājs bija Gundars Venens, kurš tagad organizē ērģeļmūzikas vasaras festivālu, un kopš 2010. gada festivāls atkal ir nonācis manā pārziņā un manis vadītā nodibinājuma "Via Cultura" redzeslokā. Kopā ar kolēģiem un domubiedriem visus šos desmit gadus rūpējamies par to, lai festivāls turpinātu dzīvot.


Vai festivāls ir mainījies, salīdzinot ar pirmsākumiem?
Man gribētos teikt, ka citādāka šo divdesmit gadu laikā ir kļuvusi kultūrvide Liepājā. Attieksme pret mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, tajā skaitā pret vēsturiskajām ērģelēm. Citādāk ir arī tas, ka mums ir daudz labu, brīnišķīgu, augstas raudzes ērģelnieku ar milzīgu pieredzi. Pa šiem divdesmit gadiem ir izaugusi jauna ērģeļnieku paaudze, un šīs paaudzes ērģelnieki veido modernākas, interesantākas, atraktīvākas koncertprogrammas. Ja festivāla pirmsākumos tās bija vairāk akadēmiskas, ērģeļu klasiskais, zelta repertuārs, tad vēlāk jau koncertos ir bijusi gan deja, gan videoprojekcijas, šogad būs arī smilšu animācija.


Pirms divdesmit gadiem ērģeļmūzikas koncertus regulāri varēja klausīties Rīgas Doma katedrālē, bet Liepāja bija vieta, kur tie skanēja reizi gadā, iedibinoties jaunam festivālam. Šobrīd Latvija ir pilna ar dažādiem ērģeļu festivāliem. Ventspilī ir uzbūvēts jauns, moderns instruments.


Daudzi instrumenti ir savesti kārtībā un restaurēti, un ērģeles Latvijas mūzikas dzīvē ieņem daudz, daudz lielāku vietu, nekā pirms divdesmit gadiem.

Ērģelnieki, kā Ilona Birģele, kurai šobrīd ir arī pašai savs festivāls, aktīvi koncertē un popularizē Latvijas vēsturiskās ērģeles. Pirmo reizi Ilona Liepājā uzstājās 2006. gadā, kad es biju festivāla producente, bet viņa kā Mūzikas Akadēmijas studente bija atbraukusi kopā ar savu profesoru Tālivaldi Deksni. Viņš savā meistarklasē studentiem demonstrēja mūsu unikālo, grandiozo Svētās Trīsvienības katedrāles instrumentu.


Festivāls pilnīgi noteikti šajos gados ir atstājis savu, ļoti plašu nospiedumu Liepājas, Kurzemes kultūras dzīvē.


Šis bija ļoti savāds gads. Vai pandēmija ietekmējusi arī 19. Liepājas ērģeļmūzikas festivāla programmu, norisi?
Jā, pilnīgi noteikti! Parasti festivāla programma, ko atskaņo septembrī, ir gatava jau gada sākumā vai pat iepriekšējā gada beigās. Tajā mirklī, kad marta vidū viss apstājās, tika apturēts arī darbs pie festivāla rīkošanas. Kad jūnija sākumā atcēla ārkārtas situāciju, palika vēl daudz ierobežojumu un zem liela jautājuma bija, vai šo darbu atsākt, jo laika bija palicis maz. Mums bija paredzēti mākslinieki no Krievijas, un, ja mums situācija kļuva labāka, tad tur – arvien sliktāka. Mākslinieki no Francijas paši atteicās – viņiem izbraukšana un iebraukšana valstī likās pārāk sarēžģīta. Jūlija beigās pārrunājām situāciju ar Liepājas Kultūras pārvaldi un vienojāmies, ka mēģināsim krievu un franču māksliniekus aizvietot ar vietējiem un tuvējo kaimiņzemju ērģelniekiem. Lielu paldies jāsaka Larisai Carjkovai, kura piekrita Liepājā atkārtot savu Doma baznīcai sagatavoto programmu un, pateicoties labiem sadarbības partneriem, izdevās uzaicināt lielisku lietuviešu ērģeļspēles profesoru, Lietuvas ērģenieku asociācijas vadītāju Bali Vaitkus, kurš piedāvāja brīnišķīgu programmu "Bahs un baltieši", kas ļoti piestāv Trīsvienības katedrālei.


Galu galā tāda izveidojās visa festivāla programma – ar Bahu, Baltijas valstu un somu komponistu darbiem.


Iepriekšējos gadus, šķiet, festivāls risinājās galvenokārt Sv.Trīsvienības katedrālē, šogad pat trīs dievnamos!  Kas atšķirīgs, īpatns katrā no šīm "koncertzālēm"?
Pirmie festivāli pamatā notika Trīsvienības katedrālē. Taču jāņem vērā, ka  Trīsvienības katedrāles instruments ir ļoti īpašs, un ne visu repertuāru tur var nospēlēt un ne visi mūziķi tur var spēlēt. Sevišķi grūti kopā ar šo instrumentu ir spēlēt solistiem, īpaši pūšamajiem instrumentiem, jo ērģeļu skaņojums, kas ir baroka laika, par pustoni atšķiras. Mums ierastais skaņojums ir katoļu katedrāles instrumentam.


Esam mēģinājuši rādīt, ka ērģeļmūzika var būt ļoti dažāda un ka to var atskaņot ļoti dažādās vietās. Festivāla koncerti ir bijuši gan Kuldīgā, gan Rucavā, Liepājā arī ārpus Trīsvienības katedrāles – gan Jāzepa katedrālē, gan Lutera baznīcā, kur ir labs instruments. Ir bijuši koncerti "Lielā dzintara" kamerzālē, kur atskaņotas laicīgās ērģeļmūzikas programmas. Esam noturējuši ērģeļmūzikas koncertus uz ielas – pie Gulbju dīķa, Rožu laukumā.


Pērn tur skanēja leijerkaste, kas arī ir maziņas ērģelītes ar plēšām un nelielu stabuļu skaitu.

Koncerti ir notikuši arī baptisu baznīcās, kur ērģeļu vispār nav – tur esam veduši portatīvās ērģeles. Un, protams, festivāls ir cildinājis tā centrālo vietu – Svētās Trīsvienības katedrāli ar tā unikālo instrumentu, kurš joprojām ir lielākais pasaulē kategorijā, ko saucam par mehāniskajām ērģelēm.


Ko gribētu akcentēt, kam īpaši pievērst uzmanību festivāla programmā?
Šis vienmēr ir viens no grūtākajiem jautājumiem, jo katrs koncerts ir ļoti izlolots, katrs ar kaut ko ir ārkārtīgi īpašs. Tie, kuri gribēs dzirdēt vienu no pasaulē slavenākajiem instrumentiem, aicināti uz koncertiem Trīsvienības katedrālē. Viens no tiem būs soprāns Ilze Grēvele-Skaraine kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli, otrs būs lietuviešu-latviešu trio: flautists Ģiedris Gelgots un ērģelnieks Balis Vaitkus no Lietuvas un lielisko soprāns Gunta Gelgote.


Savukārt, ja ir vēlme pēc kaut kā spoža, spilgta, tad brīnišķīgs ir festivāla atklāšanas koncerts Jāzepa katoļu katedrālē sestdien pulksten 11 ar ērģelnieci Ilzi Reini un Lielās Mūzikas balva laureātu flautistu Jāni Porieti un pūtēju kvintetu. Skanēs gan renesanses mūzika, gan baroks, romantisms un arī šis tas no latviešu mūzikas klasikas. Otrs koncerts Jāzepa katedrālē "Latvijas skices" veltīts Latvijas dabai – gan brāzmainai, gan melanholiskai. Tajā uzstāsies ērģelnieks, Rīga Doma katedrāles mūzikas direktors, Lielās Mūzikas balvas laureātrs Aigars Reinis un saksofonists Aigars Raumanis, kurš šogad ļoti pelnīti arī saņēma Lielo Mūzikas balvu. Šim duetam pievienosies vēl arī kokle (Līga Griķe), un tā varētu būt ļoti interesanta skaņu kombinācija.


Vai ir kas paredzēts arī bērniem, ģimenēm ar bērniem?
Jā, ir. Tāds varētu būt festivāla noslēguma koncerts Lutera baznīcā, Jaunliepājā. Tur uzstāsies ērģelniece Larisa Carjkova ar programmu "Eiropas katedrāļu stāsti".


Šo programmu pavadīs smilšu animācijas. Tāpēc koncerts būs ne tikai baudījums ausīm, bet arī baudījums acīm.

Kā stāsta pati ērģelniece, programmā ir skaņdarbi, kurus sarakstījuši komponisti, kas paši ir ērģelnieki jeb ērģelnieki, kuri ir arī komponisti – jo šim instrumentam ir grūti komponēt skaņdarbus, ja komponists nepārvalda tā spēli. Turklāt visi šie komponisti ir bijuši ērģelnieka kādā no pasaulē labi pazīstamiem Eiropas dievnamiem.


Festivāla ietvaros būs arī nodarbība Mūzikas vidusskolas audzēkņiem, kas sadarbība ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu nu jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju.


Kādus koncertus vai festivālus “Via Cultura" vēl plāno tuvākajā laikā?
Šogad koncertus neplānojam, bet oktobris, novembris ir tas laiks, kad jau jāsāk iesniegt pirmos pieprasījumus pašvaldības un valsts finansējuma piesaistei nākamajam gadam. Būsim laimīgi un priecīgi, ja kovids pasaulē būs apturēts un cilvēki brīvi varēs pārvietoties, taču jāpatur prātā: ir liela varbūtība, ka šī situācija turpināsies ilgāku laiku. Šoreiz pandēmija mūs pārsteidza nesagatavotus, bet ar šo festivālu būsim ieguvuši zināmu pieredzi, būsim tehniski gatavāki nodrošināt distancēšanās un citas prasības. Strādāsim, lai nākamgad abi festivāli – gan augustā "Via Baltica", kas šogad izpalika, gan septembrī ērģeļmūzikas festivāls varētu notikt. Programmas veidosim pietiekami elastīgas, lai iespējamas ātras izmaiņas, lai ir gatavi rezerves varianti.


Domāju, ka pasākumu rīkotājiem tuvākie gadi būs sarežģīts laiks, būs jāapgūst jaunas prasmes, jauna mākslinieciskās plānošanas stratēģija, prasme ātri reaģēt.