Mākslas galerijas “Romas dārzs" kolekcijā nonācis mākslinieka Albīna Dzeņa (1907-1998) darbs ar nosaukumu "Baltā skola Liepājā", kurā atainota balta, zaļu koku un apstādījumu ieskauta ēka. Tomēr aplūkojot gleznu, ir grūti iedomāties, kuras skolas ēka tā varētu būt. Arī apkārtējā ainava krasi atšķiras no mūsdienās ierastā skata – māju ieskauj slaidas tūjas, priekšplānā neliels skvēriņš ar solu un ziedošu puķu dobi, kuras centrā dižojas eksotisks augs. Glezna nav datēta un, iespējams, arī nosaukumu tai nebūs devis pats mākslinieks, bet gan kāds no gleznas pārdevējiem, kas nav atpazinis gleznā uzgleznoto namu.


Bieži mākslinieku darbos fiksētais ir arī saistoša laikmeta liecība, kultūrvēsturisks fakts, kas, laikam ejot, piedzīvojis izmaiņas un palicis fiksēts tikai mākslas darbā, bet ir arī situācijas, kad mākslinieks ļauj vaļu fantāzijai un kāds pilsētas skats vai dabas ainava ir tikai iedvesmas avots mākslinieka radošajai izpausmei.


Albīns Dzenis "Liepāja strādā".

Albīns Dzenis dzimis 1907. gada 19. decembrī Rīgā. Bērnību mazais Albīns esot pavadījis Augškurzemē starp Dundagu un Roju, jo bijis piekrastes zvejnieka dēls. 1935. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Kugas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu, diplomdarbs – dekoratīva kompozīcija "Pēc zvejas".


Albīns Dzenis "Ainava".

Turpmākās darba gaitas saistās ar dažādiem Latvijas teātriem. Strādājis Daugavpils teātrī (1936-1940), LPSR Ceļojošajā teātrī (1940-1941), Rīgas Dramatiskajā teātrī (1942-1945).


Dzenis jau 40-to gadu vidū izveidojies par redzamu latviešu skatuves gleznotāju, kura reālistiskā stilistika un skatuves uzdevumu izpratne īpaši izceļas latviešu dramaturģijas darbu interpretējumā.


Scenogrāfa spilgtākā un ilgstošākā darbošanās teātra mākslas laukā vairāk gan saistīta ar Liepāju. No 1945. gada Dzenis ir Valsts Liepājas teātra (tagad Liepājas teātris) galvenais mākslinieks, kurā strādā līdz 1971. gadam, veidojot skatuves noformējumu vairāk nekā simts pasaules dramaturģijas, oriģināldramaturģijas darbiem un muzikāliem uzvedumiem. Piedalījies arī Liepājas teātra Leļļu ansambļa uzvedumu veidošanā. Scenogrāfa darbu viņš turpina arī septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.


Dzeņa nedaudz smagnējā, Kugas skolai raksturīgā dekorativitāte pakāpeniski ieguva lielāku telpisko izteiksmību, striktu konstruktīvo un glezniecisko elementu organizētību. Noteicoša vienmēr bijusi iedziļināšanās režisora iecerē.


No 1945. gada līdz 1956. gadam Dzenis bijis arī pedagogs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā.


Izstādēs piedalās no 1934. gada ar dekorāciju metiem un ainavām. 1964. gadā Liepājā notika Dzeņa teātra dekorāciju metu personālizstāde. Kopš 1955. gada Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Dzenis bijis gan Mākslinieku savienības (1950), gan Teātra darbinieku savienības (1955) biedrs.


Kā liecina Pētera Jaunzema aprakstītais laikrakstā "Kurzemes Vārds" (21.12.2002. ) – mākslinieks Albīns Dzenis piedalījies arī Kazdangas kultūras dzīvē, veidojis scenogrāfijas pašadarbības teātra izrādēm, pēc viņa metiem tapis Kazdangas kultūras nama griestu un aizkaru apgleznojums, vasaras viņš arī labprāt pavadījis Kazdangā un bijis labās, draudzīgās attiecībās ar kazdandzniekiem.


Galerijas kolekcijā ir četrpadsmit mākslinieka Albīna Dzeņa gleznas – ainavas, pilsētas skati, daļa eksponēta galerijas pastāvīgajā eksozīcijā "Liepāja – Laiks – Mākslinieks". Viņa gleznas izceļās ar spilgtu kolorītu un pārspīlētu izteiksmi. Atšķirīgas, Dzenim neraksturīgas un skatītāju interesi piesaistošas ir divas miniatūras – "Papes ciemā" un "Zvejnieku laivas".


Albīns Dzenis "Papes ciemā".