Mākslinieks Alfejs Bromults ir viens no raksturīgākajiem reālistiskās glezniecības pārstāvjiem Latvijas tēlotājā mākslā un guvis lielu popularitāti savas darbības laikā. Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā esošie mākslinieka darbi pārstāv laika periodu no divdesmitā gadsimta četrdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem un rāda mākslinieka daiļrades daudzveidību.


Alfejs Bromults “Jūra".


Alfejs Bromults ar vienlīdz radošu aizrautību strādāja ainavas, portreta, figurālajā un klusās dabas žanrā.


Ainavās tiecies pēc vispārināta dabas tēla, gleznojot ziedus, atspoguļojis mirkļa skaistumu. Mākslas darbos liela nozīme plastiski izteiksmīgajam zīmējumam, kāpinātajai ekspresijai un kolorītam. Glezniecībā lielu nozīmi piešķīris kolorītam.


Alfejs Bromults “Ainava".


Savu pasaules redzējumu viņš vislabprātāk realizēja glezniecībā un dažādu tehniku zīmējumos. Māksliniekam nozīmīga radošā vide bija daba, daudz laika un uzmanības veltījis plenēra glezniecībai. Gleznojis spēcīgus ainavu gleznojumi ar patiesām emocijām un dinamiskām faktūrām, otas triepieniem. Savukārt, viņa radītie portreti tverti niansēti un psiholoģiski. Bromults portretējis vairākus Latvijas kultūras darbiniekus – Kārli Miesnieku, Jāni Pauļuku, Valdi Kalnrozi, Kārli Sūniņu, Andreju Upīti, kā arī gleznojis vairākus pašportretus.


Alfeja Bromulta dzīves stāsts norāda uz radošu un spēcīgu personību, vienkāršību un godprātīgu attieksmi pret darbu un amatu. Par mākslinieka nostāju pauž viņa viedoklis:


"Māksla nav rotaļāšanās vai akrobātisks triks. Tā prasa pārdzīvojumu, bagātīgi just, ziedojot sevi un savu dzīvi".

Alfejs Bromults dzimis 1913. gada 3. aprīlī zemnieka Jāņa un Minnas Bromultu ģimenē Madonas apriņķa Kusas pagastā. No 1923. līdz 1927. gadam mācījies Oļu I pakāpes pamatskolā. Pēc skolas beigšanas līdz 1935. gadam strādājis gan par mūrnieku, būvstrādnieku, gan dzelzceļu strādnieku.


Alfejs Bromults “Vasaras prieks".


1934. gadā iestājas Rīgas Tautas augstskolā un pie Romāna Sutas apgūst mākslas pamatus. Pēc tam darbojas mākslinieka Jēkaba Bīnes studijā, veidošanu mācās pie tēlnieka Gustava Šķiltera. No 1935. līdz 1936. gadam dodas obligātajā karadienestā, kur bijis rakstvedis armijas štābā Rīgā. Pēc karadienesta uzsāk darbu Krastiņa fotodarbnīcā, kur strādājis par retušētāju līdz 1940. gadam.


1938. gadā Bromults sāk darboties gleznotāja Jāņa Roberta Tillberga studijā un šajā laikā viņam nobriest pārliecība, ka jāturpina izglītoties mākslā. 1940. gadā Alfejs Bromults iestājas Latvijas Mākslas akadēmijas 2. kursā, viņa skolotāji ir Konrāds Ubāns, Kārļis Miesnieks un Vilhelms Purvītis. Diplomdarba "Gadatirgus" izstrādi viņš uzsāk Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ludolfa Liberta vadībā. Taču iesāktās studijas un diplomdarbu nepabeidza, jo 1944.gada martā A. Bromultu mobilizēja vācu armijā, kur Propagandas daļā pildījis mākslinieka pienākumus. 1944. gadā viņš tika izslēgts no Latvijas Mākslas akadēmijas.


Pēc Vācijas kapitulācijas no 1945. gada līdz 1946. gadam atradās PSRS filtrācijas nometnē Komsomoļskā pie Amūras un tika nosūtīts uz Baikāla Amūras maģistrāles celtniecības darbiem. Pēc filtrācijas nosūtīts uz dzīvesvietu Latvijas PSR, kur 1949. gadā sāk strādāt kombināta "Māksla" Portretu nodaļā.


1949. gadā Bromultam tiek dota iespēja piedalīties Vissavienības mākslas izstādē Maskavā un jau 1950.gadā tiek uzņemts par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedra kandidātu un Latvijas PSR Kultūras ministrijas pasūtījuma glezna "Reņģu vērējas" noderēja par apstiprinājumu, lai Bromultu 1957. gadā uzņemtu Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. 1972. gadā ieguvis Mākslinieku savienības pateicības rakstu par sasniegumiem mākslā.