"Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titulu ieguvusi Liepāja, otrdien preses konferencē informēja žūrijas pārstāvji, ziņo LETA.

Konkursa "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" fināla kārtā sacensība noritēja starp trīs Latvijas pilsētām – Daugavpili, Liepāju un Valmieru.

Visas trīs pilsētas nedēļā no 2.maija līdz 6.maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija – Beatrise Garsija no Spānijas, Hrvoje Laurenta no Horvātijas un abi Latvijas eksperti - Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas (EK) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

Konkursa žūrijā darbojas desmit Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Padomes, EK un Eiropas Reģionu komitejas (ERK) atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un KM.

"Šodien noslēdzās ļoti būtisks sprints maratona garumā. Esam ārkārtīgi pateicīgi un pagodināti par šo rezultātu un ticam, ka Liepāja kopā ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem godam nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu. Uzskatu, ka šodien pāršķīrām jaunu lappusi Liepājas un apkārtējo novadu attīstībā – sākot ceļu uz daudz atvērtāku, demokrātiskāku, iekļaujošāku, draudzīgāku un starptautiski spēcīgāku reģionu," sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.  

Liepājas koncepcijā "(ne)miers" izveidota plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.

Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.

Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās un citi pasākumi. Gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi– aptvertas visas auditorijas – gan kultūras gardēži, gan veidota programma cilvēkiem, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi tik aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Čabikina.

Žūrijas balsojuma rezultātu gaidīšana Liepājā.

Pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021.gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu. Savukārt Jūrmalas pilsēta 2021.gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985.gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo EP, ES Padomei, EK un ERK.

Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.