Vienā no jūlija sestdienām klusumu augstskolas telpās jau rīta agrumā pārtrauca smiekli, prieka izsaucieni. Viena pēc otras durvis vēra vokālā ansambļa „Līga” bijušās dalībnieces, lai tiktos ansambļa 50 gadu jubilejā.

Bet nu esam atvērušas fotogrāfiju albumu ar nosaukumu „Ansamblis „Līga” un noskaņojušās piepildīt šo vēstījumu ar atmiņām - krāsainām, neizdzēšamām. Darām to, lai apliecinātu savu mīlestību mūzikai,
dziesmai, Liepājai un mūsu maestro, kas ir vokālā ansambļa „Līga” sirds un dvēsele.

Ligita Dambe, pedagoģijas maģistre no Salacgrīvas: „Ansambļa ilggadējais vadītājs Vilnis Kronbergs ieguldījis nopietnu darbu studentu vokālo prasmju pilnveidē, vienmēr reaģējot uz novitātēm mūzikas unvokālajā pedagoģijā. Universitātes pasniedzējam, šobrīd pensionāram, bijušajam mūzikas katedras vadītājam, ilggadējam studentu vokālā ansambļa „Līga” vadītājam, Tautas kora „Atbalss” diriģentam, aranžētājam, nenogurstošam Liepājas komponistu S. Mences, A. Engelmaņa, J. Birzkopa u.c. daiļrades popularizētājam un gluži vienkārši sirds gudram cilvēkam šogad īpaša uzmanība. Viņš „Līgu” izveda pasaulē – mēs bijām daudzus gadus otrs labākais sieviešu vokālais ansamblis Latvijā aiz Jūrmalas „Nianses”, kurā dziedāja mūzikas pedagoģes, tātad profesionāles. Studentes pret profesionālēm, piemēram, Guntu Vaivadi. Tas bija ļoti augsts līmenis, panākts no mūžam mainīgā dziedātāju sastāva. Mūzika un neizmērojamā cilvēkmīlestība ir tā, kas vieno un liek mums visiem satikties vai ik gadus.”
Anita Voitiņa Madonā: „Izveidojās fantastiskā SVĒTĀ TRĪSVIENĪBA – Vilnis Kronbergs ar savu muzikalitāti, nenogurstošo enerģiju, aizrautību un vēlmi mūs mācīt, dāvināt skaistu mūziku, augstvērtīgu izpildījumu, dziesmu. MĒS - savā jaunības dullumā, nenopietnībā, trakumā, bet vēlmē dziedāt, izdziedāt, būt kopā. Un pa vidu ir viņa - pati DZIESMA, kura mūs visus kopā sapinusi šajā daudzkrāsainajā dziesmu kamolā.Nu jau daudzu gadu garumā...”
Ināra Krivate no Bauskas: „Tikt uzņemtai ansamblī „Līga”- tas nozīmēja būt ieceltai „izredzēto” kārtā, būt gatavai regulāram darbam, pašatdevei un mīlestībai pret dziesmu. Protams, dziesmu teksti bija jāzina no galvas, kustības uz skatuves tika speciāli iestudētas. Tas radīja priekšnesumu interesantāku un kvalitatīvāku. Lai gan visus mēģinājumus nācās nostāvēt kājās, sagurumu nemanījām. Jebkāda nevarēšana dziedāšanas laikā bija zudusi.”
Selga Balode no Madonas novada Ļaudonas: „Pirmsākumos tas bija lepns un daudziem dalībniekiem bagāts ansamblis. Ne jau parastais, bet kokļu. Neatceros vairs precīzi – cik... Bet kokles bija ļoti daudz. Un koklētājas arī jau pieredzējušas koncertu dalībnieces. No viņām visvairāk prātā palikušas divas – Valda Kalēja un Daina Ļaudaka (tagad Kronberga). Kokles spēlēja pavadījumu, bet mēs pārējās dziedājām. Pārsvarā latviešu tautasdziesmas. Prasības bija lielas. Tā nebija parastā skolas dziedāšana, bet gan muzicēšana ar lielo burtu. Atmiņā palikusi kāda uzstāšanās televīzijā tolaik populārajā raidījumā „Kad ielās iedegas spuldzes”, jo tad man bija iespēja tuvāk iepazīt komponistu Imantu Kalniņu no skatuves otras puses. Un tas bija liels notikums - redzēt tuvumā slaveno mūziķi. „Līgas” meitenēm mēģinājumi un uzstāšanās bija dubultā, jo aktīvi darbojāmies arī korī „Atbalss” - koncerti, skates, Dziesmu svētki... Tagad, to visu atceroties un skatot ar pašreizējo prātu, varētu teikt, ka es studēju dziedāšanas mākslu, kas man vēl šodien lieti noder. Visu to papildināju ar zināšanām pedagoģijā.”
Valda Liekne no Bauskas novada Iecavas: „Četri studiju gadi Liepājas pedagoģiskajā institūtā man saistās ar dziedāšanu Tautas korī „Atbalss”, bet galvenokārt vokālajā ansamblī „Līga”. Šī dzīve bija tik interesanta, aizraujoša un piepildīta ar to, kas man tik ļoti patīk, ka visas pārējās atmiņas nobālē. Dziedāšana kļuva par manu dzīves jēgu un saturu, tā veidoja manu personību par to, kas esmu šobrīd. Kopš tā laika, kad dziedāju ansamblī „Līga”, manī ir ieaudzināta precizitāte, augsta atbildības sajūta un mērķtiecība. Šīs mana rakstura iezīmes uzskatu par svarīgākajām savas karjeras veidošanā.”
Anda Rācenāja no Bauskas: „Daudzie koncerti, braucieni uz skolām, ieraksti Latvijas televīzijā - tas bija emocionāls pārdzīvojums, ar kādu vairāk man dzīvē nav nācies saskarties. Mūs vienoja saites, ko vairs nevienā citā kolektīvā neesmu izjutusi.”
Laila Bergmane no Talsu novada: „Būtiski bija veidot estētisku ne tikai muzikālo skanējumu, bet arī vizuālo izskatu. Braucām tērpus šūt pat uz Aizputi. Un šķiet, ka mēs bijām viens no pirmajiem ansambļiem Latvijā, kas atteicās no iesīkstējušās manieres – stāvēt un dziedāt visu koncertu vienā sastingušā, akadēmiskā pozā. Radās sadarbība ar režisoriem.”
Ginta Pandalone no Valmieras: „Kur tad vēl pie Liepājas teātra šuvējām darinātie tērpi, ko modulēja teātra galvenā māksliniece Zigrīda Atāle! Tolaik modernāko audumu mums dāvināja uzņēmums „Lauma”. Uz
Rīgas glaunāko veikalu braucām pēc speciālām, tērpiem piemērotām cepurēm, pieskaņotiem baltiem cimdiem. Augstskolas skatuves pieticīgās gaismas teātris papildināja ar speciāli koncerta vajadzībām uzstādītiem prožektoriem, kurus pārzināja vienīgi teātra galvenais gaismu mākslinieks. Pilsētas viens no labākajiem noformētājiem un māksliniekiem Andris Gēcis veidoja greznus ielūgumus, programmas, aploksnes ar „Līgas” logo. Ļoti pretimnākoša bija Liepājas tipogrāfija, kur veica iespieddarbus. Angažēti bija Liepājas labākie fotogrāfi un ziedu veikali. Mūs filmēja un par mums rakstīja. Tas bija milzu pacēlums.
Ieradās arī ļoti daudz iepriekšējo dalībnieku, jo noslēguma dziesmā uz skatuves jau bija koris simts cilvēku sastāvā. Zāle bija skatītāju pārpildīta un nepietika pat speciāli papildus sagatavotās sēdvietas. Cilvēki stāvēja kājās atvērtajās zāles durvīs un 4. stāva foajē. Tas bija vienreizēji un neaizmirstami. Man patiešām palaimējās, ka biju ansambļa 30 gadu jubilejas koncerta dalībniece. Atceros ierakstu Latvijas televīzijā, koncertus Talsos, Salacgrīvā pie bijušajām „Līgas” meitenēm, sadarbību ar Liepājas teātra dziedošajiem aktieriem.”
Iveta Kalniņa no Liepājas: „Baletmeistare Tamāra Ēķe, režisori Valdis Lūriņš, Kārlis Pamše, Juris Bartkevičs koncertus pārvērta mazās, dziedošās etīdēs un uzvedumos. Kopīgais darbs ar šiem profesionāļiem mums visām bija fantastiska skola. Acis, seja – dziedāja viss. Atlaižu nebija! Nē, nevaru, negribu – netika pieņemti! Tos tikai vienatnē varēja izraudāt spilvenā. Tautasdziesmu programma, Rūķu cikls, Pērļu zvejnieks, spiričueli, un vēl un vēl... Īpaša mums visām - RETRO programma. Skatuves un kopības izjūta, gandarījums un lepnums.”
Karina Kaktiņa, Pedagoģijas un psiholoģijas maģistre, Mātes Terēzas balvas ieguvēja ASV: „Mainījās dziesmas, mainījās mūsu soļi dziesmu laikā, kāds studentu lakatiņš ar Studentu dziesmu svētku laika simboliem, studentu cepurīti, mums nebija krāšņu tērpu un rotu. Toties uz skatuves bija desmit jaunas un skaistas Liepājas augstskolas studentes, topošās skolotājas, un mūsu Maestro, kurš lika mums starot
dziesmas mīlestībā. Tā aiznesta gadiem pāri Latvijas lauku un pilsētu skolās, un nezūd vēl šodien – laikā, kad vispārcilvēciskās un kultūras vērtības tik svarīgi nosargāt skaļajā komerciālajā pasaules kņadā. Mans
darba mūžs aizveda mani prom no Liepājas. Bet vienmēr es palikšu jūras un vētru skartā Liepājas meitene.”
Inga Rudzīte no Rēzeknes: „Ansambļa koncertos institūtā zāle vienmēr bija pārpildīta, bieži vien aplausi pārauga ovācijās. Mēs jutāmies kā zvaigznes.”
Aija Driksna no Ļaudonas: „Ko esam mantojušas no mūsu maestro? Aizņēmāmies enerģiju, aktīvas darbošanās kāri, mūžīgo optimismu, kādu humora dzirksti savai ikdienai, kas neapdziest, iemācījāmies uztvert savus skolēnus kā līdzvērtīgus partnerus. Tikšanās reizēs ar ansambļa meitenēm arvien gaisā jūtama tā pati strāvojošā pozitīvā enerģētika, ko mums devis Vilnis Kronbergs.”
Marsela Mašeņnikova no Iecavas: „„Laternu iededzinātājs. Kad viņš aizdedzina savu laternu, tad šķiet, it kā viņš liktu rasties vēl vienai zvaigznei vai puķei. Kad viņš izdzēš savu laternu, viņš iemidzina savu puķi vai zvaigzni. Tā ir ļoti skaista nodarbošanās. Tā patiešām ir derīga, jo tā ir skaista.” Šī ir Antuāna de Sent – Ekziperi atziņa. Un te nu esam. Liepājas un mūsu augstskolas pieradinātie, aizdedzinātie, bet ne iemidzinātie.”

Jā, atmiņas nesolās klusēt. Tās mūžīgi saistīsies ar "Līgu", ar Liepāju, jaunību un studiju gadiem, ar mūsu maestro.
Paskaties, kāda diena –
Baltā melodijā ļaudis
Baltiem vēja vārdiem nerimuši dzied!
Paskaties, kāda laime,
Baltiem svārkiem balti skuķi
Baltā pļavā zied!
Aizvien, arvien
Balta saule katru dien,
Aizvien, arvien
Baltas dienas projām skrien...

Lai vēl ilgi skan šī baltā dziesma, kas visus mūs saista!

2011. gada 30. jūlija salidojuma dalībnieku atmiņas apkopoja Anita Studente.
P. S.
Jāpiebilst, ka tā ir tikai neliela daļa no 30 atmiņu vēstulēm, ko salidojumā uzdāvinājām mūsu maestro.

ĪSAI UZZIŅAI
Ansamblis „Līga” dibināts 1961. gadā Mirdzas Blimbergas vadībā. Šogad kolektīvam 50 gadu jubileja, bet tā vadītājam Vilnim Kronbergam, kurš ansambli vada kopš 1970.gada, 70 gadu jubileja. „Līga” regulāri bijusi Liepājas un Latvijas vokālo ansambļu skates fināla laureāte. Ansamblis savā pastāvēšanas laikā katru gadu sniedzis vairāk kā simts koncertus dažādās Latvijas skolās. Koncertēts Kauņā, Viļņā, kopā ar vīru kori „Dziedonis” ansamblis piedalījies Liepājas pilsētas un Gruzijas pilsētas Poti draudzības dienu pasākumos, par uzvaru Latvijas televīzijas konkursā „Ko tu proti?” ansamblis saņēmis ceļojumu uz BAM, ieraksti televīzijā un radio. Ansamblī dziedājušas simts topošās skolotājas, kas nes tālāk ansamblī gūtās dziedāšanas iemaņas, augstskolas un Liepājas vārdu.
Ineses Anstrangas foto