Grūtībās nonākušajam Liepājas metālapstrādes uzņēmumam "Liepājas metalurgs" ir visas iespējas izdzīvot un veiksmīgi konkurēt pasaulē.

Tā intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Batlic Business Service" sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

"Es teikšu pilnīgi godīgi – mana pieredze liecina, ja lielākie akcionāri savstarpēji nespēj vienoties, tas uzņēmumam nekādā gadījumā nenāk par labu. Bieži tas beidzas ar ļoti bēdīgām sekām uzņēmumam. Dabīgi, arī valstij nav jārisina akcionāru strīdi. Situācija ir smaga, bet es domāju, ka joprojām ir risinājumi. Piemēram, ja akcionāri meklē un jau tiek runāts par investoriem. Kad sākas skandāli starp akcionāriem, tad arī investorus piesaistīt nav vienkārši, jo tas negatīvi ietekmē arī uzņēmuma pievilcību. Taču es personiski uzskatu – šis uzņēmums ir spējīgs konkurēt tirgū. Ar tehnoloģijām, kas pašlaik ir LM, ar tiem speciālistiem, kas tur ir, uzņēmums var strādāt," klāstīja Rantiņš.

Viņš atzīmēja, ka kompānijas problēmās vainojami gan objektīvi apstākļi - situācija metalurģijas tirgū -, gan subjektīvi apstākļi - akcionāri strīdi. "Es teikšu, ka tas ir puse uz pusi. Šajā gadījumā kopā sanāca vairāki negatīvi faktori. Sākās krīze pasaulē, automātiski kritās tērauda izstrādājumu cenas, LM vēl turpinājās modernizācijas process. Faktiski kopā sakrita kādi četri pieci faktori, kas ietekmēja visu no sliktās puses. Mēs asociācijā neesam pētījuši un tas arī nav mūsu uzdevums analizēt uzņēmumu darbību detalizēti, bet jautājumu ir daudz," atzina asociācijas vadītājs.

Tāpat viņš nebija pārliecināts, vai valstij vajadzētu pārņemt kompāniju.. "Prakse pierāda, ka valsts nav labākais saimnieks. Tomēr no otras puses – gan Skandināvijā, gan Vācijā valsts daļa metalurģijā ir diezgan liela. Līdz ar to valsts uzņēmumus var pārvaldīt tīri labi. Drīzāk jāsaka, ka mūsu likumdošanā, iespējams, ir pārāk daudz robu un subjektīvisma, kas savā laikā bija vērsts uz atsevišķu personu vai grupu interesēm, nevis uz valsts interesēm. Tā ir tā nelaime," teica MASOC valdes priekšsēdētājs.

Rantiņš uzsvēra, ka jāsakārto tirgus situācija Latvijā. "Piemēram, lai Latvijas tirgus būtu labāk sakārtots, nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos dokumentos par būvkonstrukcijām, dzelzsbetona lietošanu. Tas pats attiecas uz enerģijas cenām. Krīze konkurenci ir ļoti saasinājusi, un šodien ir jāskaita katrs santīms. Mēs pēc energoresursu cenām neesam lētākie ne Ziemeļeiropā, ne Baltijas valstīs, taču tas viss veido konkurenci. Nav jau nozīmes, ja valstī ļoti labi attīstās kāda uzņēmumu grupa un [Latvijas energoapgādes kompānijai] "Latvenergo" ir liela peļņa, ja tas viss notiek uz citu tautsaimniecības sektoru rēķina. No valsts puses uz tautsaimniecību būtu jāskatās kopumā. Paldies Dievam, ka tagad Ekonomikas ministrija ar šo jautājumu nopietni nodarbojas," klāstīja asociācijas vadītājs.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka LM ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijā pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ notiek ar pārtraukumiem. LM iepriekš paziņoja, ka plāno par 8‒10% samazināt darbinieku skaitu. Savukārt uzņēmuma lielākie kreditori, tostarp Valsts kase meklē risinājumus, kā grūtībās nonākušo kompāniju glābt.

LM ir lielākais darba devējs Liepājā – tas nodarbina aptuveni 2300 cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" otrajā sarakstā, tā lielākie īpašnieki ir privātpersonas - Sergejs Zaharjins, Kirovs Lipmans un Iļja Segals.