Šogad trīs pilsētas nes Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu – Tartu (Igaunija), Bādišle (Austrija) un Būdē pilsēta (Norvēģija). Visās trīs pilsētās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas svētkiem pabija arī Liepājas delegācija.

Nodibinājuma "Liepāja 2027" komanda ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētu "ģimenes" (ECoC family). Tās pilsētas, kas atklāj kārtējo Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, uz šīm atklāšanās ceremonijām aicina citu – gan esošo, gan bijušo, gan arī to pilsētu, kuras vēl tikai gatavojas atzīmēt Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, – pārstāvjus.

Uz Bādišles un Būdē atklāšanas pasākumiem devās četri, bet uz Igauniju, lai kopā ar kaimiņiem atklātu "Tartu 2024" Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, kopumā bija devušies vairāk nekā 30 liepājnieku, tostarp pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Liepājnieces kopā ar Būdē Eiropas kultūras galvaspilsētas komandas pārstāvjiem. Publicitātes foto.

Portāls irliepaja.lv lūdza Zitu Lazdāni, nodibinājuma "Liepāja 2027" pārstāvi, pastāstīt par braucienu ieguvumiem.

"Vērtīgākais, ko šādos pieredzes apmaiņas braucienos var iegūt, ir daudz praktisku un noderīgus lietu, piemēram, pieredze, kā risināt dažādus tehniskus jautājumus – redzamība, cilvēku pūļu organizēšana, darbs ar brīvprātīgajiem, informatīvo materiālu veidošana, viesu uzņemšana, sabiedrības iesaiste notikumos u.c. Tāpat, kāda veida mākslinieciskie koncepti, formas un veidi tiek izmantoti, lai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem izstāstītu savu stāstu. Būtiski ir arī tas, kas uz katru no šiem atklāšanas notikumiem ir klāt Eiropas komisijas augstākā vadība, sniedzot iespēju arī veidot ciešākas politiskās un diplomātiskās attiecības starp valstīm," pastāsta Lazdāne.

Viņa arī raksturo katras pilsētas kultūras galvaspilsētas atklāšanas norisi: "Katra no 2024.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pilsētām bija izvēlējusies savu atklāšanas konceptu. Bādišle organizēja svinības visas nedēļas garumā, arī pirms un pēc atklāšanas pasākuma rīkojot dažāda veida notikumus un aktivitātes visām gaumēm – līksmoja visa pilsēta – gan vietējie, gan viesi. Tartu koncepts bija galvenā atklāšanas ceremonija pilsētas centrā un ballīte nostāk no centra – pie Igaunijas Nacionālā muzeja, savukārt Būdē vislielāko akcentu un uzsvaru lika uz ārtelpu pasākumu, kas ilga tikai 30 minūtes, tomēr bija ļoti spilgts un iedvesmojošs un izstāstīja pašu būdēniešu pamatus – no kurienes viņi cēlušies un kurp dodas".

Norvēģijas ziemeļu pilsēta Būdē. 2019.gadā pilsētā bija 55 759 iedzīvotāju. Publicitātes foto.

No "ECoC family" uz atklāšanām parasti kopumā ierodas aptuveni 200 cilvēku.

"Šī ir arī lieliska iespēja satikt klātienē savus starptautiskos partnerus un nepastarpināti atrisināt dažādus darba jautājumus, piemēram, kopēju ārējo fondu projektu piesaistes iespējas, mākslinieku apmaiņu.

Šādas pieredzes apmaiņas un klātienes vizītes ļauj arī pašiem precīzāk izprast kopējos Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta mērķus, būtību un mācīties no citu pilsētu pieredzes," atzīst Lazdāne.