Publicējam Kultūras pārvaldes vadītājas Leldes Vīksnas vēstījumu kolēģiem, draugiem, sadarbības partneriem, šķiroties no sava līdzšinējā amata.

Manā dzīvē ir noslēdzies ļoti skaists, pieredzes un iedvesmas bagāts posms – no rītdienas mani vairs nesastapsiet Kultūras pārvaldē. Kad dome pirms 7,5 gadiem izveidoja Kultūras pārvaldi, man bija liels gods un izaicinājums pieņemt tās vadību – bez pieredzes vadītājas amatā, bez dziļām zināšanām kultūrā, tikai ar lielu ticību un mīlestību pret kultūru un radošajiem liepājniekiem. Pateicoties jūsu atbalstam, padomiem, dāsnumam, daloties zināšanās, mēs kopā šajos gados esam paveikuši ļoti daudz!

Ar Liepājas literātu veikumu, kas materializējies daudzu izdoto grāmatu formā, lepojamies ne vien mēs, bet uz mums ar baltu skaudību skatās visa Latvija. Liepājas māksla iemūžināta vairākās grāmatās un joprojām meistari rada arvien jaunus, brīnišķīgus darbus, Aivara un Ingas Kleinu izlolotais plenērs ik gadus pulcē arvien vairāk mākslinieku.

Liepājas teātris ir spoža zvaigzne Latvijas teātru zvaigznājā, esmu laimīga, ka man bija iespēja kļūt par „mammu” 16 jauniem, nedrošiem jauniešiem, kas uzsāka studijas Klaipēdas universitātē un nu kļuvuši par lieliskiem skatuves māksliniekiem. Piedodiet, ka joprojām man gribas jūs uzrunāt – sveiki, mazie!:-) Jā, vēl nepaguvām atrisināt jautājumu par teātra mazo zāli – ja gribam, lai teātris tikpat veiksmīgi strādā arī turpmāk, jāuzbūvē Mazā zāle blakus teātrim! Un tikai šāds ir vienīgais un pareizais risinājums – Mazajai zālei jāatrodas blakus teātrim.

Kopā esam sakārtojuši bibliotēku tīklu un atjaunojuši Liepājas muzeju – pateicoties šo iestāžu fantastiskajiem darbiniekiem gan muzeju, gan bibliotēkas piepilda arvien jauni un jauni apmeklētāji. Tāpēc jāiet tālāk – jāuzbūvē Liepājas Jūras muzejs un jāpārbūvē Centrālās zinātniskās bibliotēkas ēka Zivju ielā – tā ir unikāla bagātību krātuve, kura godā ceļama plašākās un mūsdienīgās telpās.

Jaunu, mūsdienīgu izskatu ieguvis Liepājas Latviešu biedrības nams – gribas novēlēt, lai to kā savas īstenās mājas arvien vairāk varētu izmantot Tautas mākslas centra kolektīvi, kuri ir pamatu pamats mūsu tautas un nacionālās kultūras pastāvēšanai.

Kopā ar mūžam jaunajām „Atštauku” meitām esam saglabājuši un attīstījuši Folkloras centra ideju – nu jau ikviens liepājnieks zina, kura taciņa ved uz „Namīnu”! Izveidots virtuālais kino muzejs, beidzot mūsu cirka studija tikusi pie savām mājām, kuras vēl jāapdzīvo un jāiedzīvina, kopā esam izveidojuši jaunus festivālus un jaunas tradīcijas, realizējuši dažbrīd trakas un radošas idejas, radījuši „Liepājas stāstu” un „Kapteiņa stāstus”... Un taps vēl jauni stāsti!

Tāpēc paldies visiem par šo brīnišķīgo laiku – man bija patiess prieks un lepnums strādāt ar jums visiem kopā – uzklausīt un palīdzēt realizēt jūsu idejas, uzmundrināt, kad kādam dūša papēžos, iedrošināt radīt un dāvāt cilvēkiem prieku! Tā bija liela privilēģija – būt Liepājas kultūras procesu koordinatoram, būt tuvumā Olafam Gūtmanim, Jēkabam Ozoliņam, Valdim Vikmanim, Aldim Kļaviņam, Jānim Dreiblatam, Imantam Kalniņam, Inārai Kalnarājai, Austrai Pumpurei un daudziem citiem, kuri ir patiesie Liepājas sirdspuksti! Liepāja bez kultūras būtu kā cilvēks bez sirds. Liepājas radošie ļaudis ir mūsu pilsētas sirdspuksti – saudzējami, lolojami, atbalstāmi, uzmundrināmi un iedvesmojami, ko no sirds novēlu savam pēctecim!

Paldies visiem maniem lieliskajiem kolēģiem pašvaldībā un pārvaldē, ar kuriem man bija iespēja kopā strādāt, paldies žunālistiem, kuri mūs gan modri vēroja, gan vienmēr atbalstīja, paldies liepājniekiem, kuri gan pēla, gan slavēja, gan sniedza jaunas idejas un ieteikumus, paldies!