Liepājnieks Uldis Bokums portāla irliepaja.lv lasītājiem piedāvā savas pārdomas par tēmu: liepājnieki, praids un Liepāja kā 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.


Pārdomu pamatā ir 2021.gadā veiktā liepājnieku aptauja, pēc kuras Liepājas dome izplatīja paziņojumu: "83% Liepājas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss veicinās pilsētas starptautisko atpazīstamību un tūrismu".


Pieļauju, ka varenā pasākuma – "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" – programmas ideju klāstā virmo arī doma par praidu. Paskaidrošu, kāpēc tā, un sākšu ar Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa fotogrāfiju.


Lai gan tai nav nekāda tieša sakara ar iespējamo praidu, netiešais ir tāds, ka, mēra Facebook profilā publicētais attēls vēlreiz apliecina – Liepāja ir Eiropas pilsēta ne vien kartē, bet Eiropā… nu, paši ziniet.


Foto no Gunāra Ansiņa Facebook lapas.


Savukārt attēlos redzamais mākslas objekts bija viens no Briseles ikgadējo varavīksnes tematikas pasākumu dekorāciju elementiem un tika radīts 2017.gada pavasarī kā veltījums Briseles praidam un Starptautiskajai dienai pret homofobiju. Rotājums, kas ir pastāvīgs objekts, aizpilda daļu no ielas ainavas starp Eiropas Komisijas galveno mītni un ES valstu valdību mītni jeb Justus Lipsius ēku. Spriežot pēc tā, ka Liepājas mērs šo objektu iemūžinājis 2022.gada pavasarī, ielas krāsojums lieliski noturējies vismaz piecus gadus un, iespējams, turpina priecēt Briseles viesus joprojām.

Tālāk – Liepājas ilggadējā sadraudzības pilsēta Darmštate. Šī pilsēta mūs vienmēr ir gan sapratusi, gan atbalstījusi, gan bijusi labs padomdevējs progresīvu ideju ieviešanā.


Praidu rīkošana Darmštatē aizsākās 2011.gadā. Pats pirmais notika ar lozungu "Mēs mīlam dažādību!". Šogad notiks jau 14., un rīkotāji tam vēl meklē piemērotāko lozungu. Par to vairāk iespējams uzzināt pasākuma mājaslapā.


Tad vēl plašās Liepājas pašvaldības un "Liepāja 2027" delegācijas ar pilsētas mēru priekšgalā viesošanās "Tartu – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2024" atklāšanas pasākumos.


Lai gan vizītes dalībnieku publiskajās atskaitēs tas netika pieminēts nevienā zilbē, arī "Tartu 2024" ietvaros notiks nedēļu ilgs pasākums "Tartu 2024 Pride". Par to vairāk var uzzināt pasākuma mājaslapā.



Savukārt pēdējais arguments būs vairāk emocionāls, jo jau ilgāku laiku ir nepārejoša pārliecība, ka tieši


tāds šoks kā praids, pat diskusijas par to šobrīd ir visvairāk nepieciešamais pasākums pilsētā, kuras iedzīvotāji ieslīguši absolūtā bezcerībā

tikt saklausītiem no varas puses, kurai svarīgākais ir siltie SEZ krēsli un tikai viņiem pašiem izprotamie attīstības projekti.


Lai kā mūs cenšas iespaidot ar glancēto propagandu, dižajiem attīstības plāniem un gaišo nākotni, visas cerības noplok līdz ar kārtējo ielu mega rekonstrukciju, mirušo lidostu un nemitīgo pašvaldības kredītu apjoma pieaugumu.


Nē, neklausiet tos, kuri par šo teiks, ka "atkal kādam viss ir slikti", jo tikai ar praidam līdzīgām iniciatīvām mēs panāksim kādu tautas pamošanos un cerību, ka nākošajās pašvaldību vēlēšanās piedalīsies vairāk par 28,84% balstiesīgo liepājnieku, nevis kā tas bija 2021.gadā, kad pie urnām no 46 506 balstiesīgajiem devās tikai 13 413. Paši varat iedomāties, kāda gan politiskā sacensība varēs raisīties, ja pirms 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, pie varas esošie vienlaikus būs Liepājas 400 gadu jubilejas svinību pasākumu pirmajās rindās.

Un galu galā praids ir vajadzīgs arī tāpēc, lai Eiropas kultūras galvaspilsētā mēs patiešām justos kā Eiropā, nevis padomju laika kolhoza "pakazuhas" pasākumā. Tāpēc, domājiet, diskutējiet, iniciējiet, nolādiet un spļaujiet zibeņus, tomēr bez praida mēs patiešām vēl ilgi nebūsim Eiropas mūsdienu kultūras sastāvdaļa.


Šīs pārdomas pagājušajā nedēļā bija publicētas vietnē laiki.lv, bet tā kā tās auditorijas lielākā daļa nav liepājnieki, autors piedāvāja ar to iepazīstināt arī irliepaja.lv lasītājus.