Par kādiem darbiem mēra vietnieks astoņu gadu laikā algā saņēmis Ls 284 657, iesniegumā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam jautā Indra Ķempe.

Lai mēra vietnieks vienu gadu saņemtu savu atalgojumu, diviem nodokļu maksātājiem – Indras Ķempes tēvam un brālim – bija jāstrādā desmit gadus.

Vai saņemot šādu atalgojumu, padarītais ir adekvāts?

Vēstules autore uzskata, ka nav gan, un kā apliecinājumu citē masu medijos publicētos faktus pretstatā iepriekšējā pilsētas attīstības dokumentā (2008.–2014.gadam) ierakstītajiem, bet neizpildītajiem uzdevumiem, par ko tieši atbildīgs bija arī Ansiņš.


"GUNĀRAM ANSIŅAM
Liepājas domes priekšsēdētāja vietniekam
Rožu iela 6, Liepāja

INDRAS ĶEMPES

I E S N I E G U M S [uz 6 lappusēm]

2014.gada 21.februārī noslēdzas publiskās apspriešanas Liepājas pilsētas attīstības dokumentiem Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 un Attīstības programmas 2020. Personīgi pabiju uz plānā paredzēto tikšanos 20.janvārī, kad kā mērķa grupa tika aicināti kultūras un tūrisma jomu speciālisti vai interesenti. To par šo dokumentu izstrādi atbildīgā amatpersona Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš neapmeklēja. KĀPĒC?

Gunārs Ansiņš Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieka amatā atrodas no 2005.gada 22.septembra. Tātad arī dokumenta Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programma 2008.—2014.gadiem gan izstrāde, gan izpilde bijusi Gunāra Ansiņa tiešais pienākums.

Kā lasāms vēl arvien spēkā esošā dokumenta 10.lappusē, Liepājai 2014.gadā bija jābūt:

1.lielākajam darba tirgus centram Kurzemes reģionā, kurai ir pieaugoša starptautiska nozīme Baltijas jūras reģionā un Eiropā
2.ģimenei draudzīgai pilsētai, kuras infrastruktūra ir balstīta uz ģimeņu vajadzību nodrošināšanu, kur ģimene ir spējīga efektīvi iesaistīties darba tirgū
3.iedzīvotāju skaita attīstības tendencē — pieaugošai. iedzīvotājiem ir nodrošināti kvalitatīvi dzīves apstākļi, kvalitatīvas darba un atpūtas iespējas
4.studentu pilsētai — Liepājai ir sava starptautiska Universitāte, spēcīgs izglītības un zinātnes centrs
5.kultūras pilsētai — kultūras infrastruktūra ir sakārtota — starptautisku atpazīstamību ir ieguvusi Liepājas koncertzāle, tāpat plašu un daudzveidīgu kultūras un izklaides pasākumu klāstu piedāvā citi kultūras objekti, kas dod kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas katram iedzīvotajam un piesaista pilsētai viesus un tūristus
6.pilsoniski atbildīgai — tās attīstība mazina sociālo atstumtību un veicina dažādu riska grupu iekļaušanos sabiedrībā
7.veselīgai un dzīvespriecīgai pilsētai — iedzīvotājiem ir pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, kā arī atbilstoša sporta, rehabilitācijas un atpūtas infrastruktūra aktīva dzīvesveida realizēšanai
8.drošai pilsētai — valsts un pašvaldības policijas darba kvalitāte un efektivitāte ir augsta, ir liela nozīme preventīviem un profilaktiska rakstura pasākumiem, ir nodrošināta dažādu dienestu savstarpēja sadarbība un koordinācija. Liepāja ir draudzīgākā pilsēta Latvijā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
9.augošas ostas pilsētai, rūpniecības un loģistikas centram — pārkrauto kravu apjoms un to daudzveidība ir augoša. kā ražojošajās, tā arī pakalpojuma nozarēs ekonomisko attīstību galvenokārt virza inovācijas un uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību
10.tūrisma pilsētai, kuras infrastruktūra nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. pilsēta ir atpazīstams gala mērķis biznesa, kūrortu un kultūras tūrismam
11.ērti sasniedzamai — Liepājas starptautiskā lidosta nodrošina regulāru avio satiksmi visa gada garumā, ir uzlabota dzelzceļa satiksme, ir atjaunota prāmja satiksme un rekonstruēti autoceļi Liepāja—Rīga, Liepāja—Klaipēda
12.pilsētas iedzīvotāji apzinās vides un dabas resursu vērtības, savu lomu un atbildību vides aizsardzībā un dabas resursu taupīšanā
13.ziedošai pilsētai — ir labiekārtoti parki un zaļās zonas, ielās un gājēju zonās ir koku un dažādu augu zaļās rotas, dažādi ziedu veidojumi, pievilcīgi vides objekti un mazās arhitektūras formas. Vecpilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, arhitektūra un labiekārtojums radoši iedvesmo gan iedzīvotājus, gan pilsētas viesus

Tā vietā 2014.gadā Liepāja ir:

1.viena no 4 trūcīgākajām pilsētām Latvijā [pašvaldības, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas], kam valdība piešķir valsts budžeta dotāciju 1 031 617 eiro [725 020 latu] apmērā. pārējās 3 pilsētas atrodas Latgalē [ir.lv/10.decembris/2013]

2.reģistrētā bezdarba līmenis Liepājā audzis jau trešo mēnesi pēc kārtas — līdz 13 procentiem [irliepaja.lv/13.janvāris/2014]. no 1300 bijušajiem metalurgiem jaunu darbu atraduši 54 [irliepaja.lv/19.februāris/2014]

kāda būtu atdeve, ja divos gados FIA European Rally Championship norisei teritorijā ap Liepāju piešķirtos pilsētas budžeta resursus 175 000 latu apmērā ieguldītu ģimeņu mazo uzņēmumu atbalstā?

3.kopš 2005.gada Liepājas iedzīvotāju skaits samazinājies par 9,9% jeb no 83 000 līdz 73 500 iedzīvotājiem — oficiāli [irliepaja.lv/5.decembris/2013]. neoficiāli — iedzīvotāju skaits sarūk ar ātrumu 2 cilvēki dienā, un faktiski to skaits svārstās ap 30 000 cilvēku [pēc mobilo sakaru ierīču un sabiedriskā transporta lietotāju uzskaites]

4.Liepājas Universitāte atrodas 37.vietā pēc studiju programmu kvalitātes novērtējuma tepat, Latvijā [delfi.lv/11.novembris/2012]

5.no Liepājas Kultūras pārvaldes politisku motīvu dēļ atlaiž tās izveidotāju un ilggadējo vadītāju Leldi Vīksnu [liepajniekiem.lv/25.07.2013], darbu tajā pametušas projekta Liepāja — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 vadītāja Ieva Hmieļevska un kuratore Dace Bluķe, to pamet arī projektu vadītājas Maija Kalniņa un Krista Kalnarāja. 2014.gadā šī projekta potenciāliem pilnā kultūras instrukcija noputējusi neizmantota, kultūras pārvaldību uztic nespeciālistiem nozarē — Kultūras pārvaldi «vada» jurists Juris Jirgens, par mēra vietnieku izglītības, kultūras un sporta jautājumos ievēl ekonomistu Vilni Vitkovski...

nav ne tuvu sasniegts teju neviens no Liepājas kultūrpolitikas stratēģiskajiem mērķiem 2009.—2014.gadiem:

a.būtiski pilnveidot kultūras pakalpojumus un radošās iespējas bērniem un ģimenēm ar bērniem
b.pilnveidot kultūras pakalpojumu sniedzēju saikni ar auditoriju
c.nodrošināt sabalansētu kultūras produktu piedāvājumu visās pilsētas daļās un aktivizēt liepājnieku līdzdalību šajos procesos
d.būtiski uzlabot radošo talantu attīstīšanu, paturēšanu un atgūšanu un vairot radošās izglītības iespējas mūža garumā
e.nodrošināt Liepājnieku vajadzībām un nozares attīstības tendencēm atbilstošu un pievilcīgu kultūras infrastruktūru
f.uzlabot pilsētas kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību
g.sekmēt kultūras pakalpojumu sniedzēju pozitīvu konkurenci un vienlīdzīgas iespējas sniegt kultūras pakalpojumus
h.vairot Liepājas īpašo devumu starptautiskajā kultūras telpā

«ne jau strīds par nekustamajiem īpašumiem ir iemesls, kāpēc nebūs Karostā vairs kultūras centra K@2. sliktākais nenotika šogad. sliktākais laikam notika visus deviņus gadus, kamēr Kalle un Kristīne to radīja. tagad viņi ir prom. viņi ir nodotie. viņus un viņu idejas deviņu gadu garumā nodeva Liepājas pašvaldības vienaldzība. vislabākais novērtējums viņu darbam būtu bijis tas, ka ierēdņi un amatpersonas to laikus būtu pamanījušas un darījušas ar viņiem kopā. entuziasms, ar kādu Kristīne un Kalle ķērās pie kultūras telpas veidošanas Liepājas graustu rajonā, nav nopērkams par naudu, to nevar ieplānot, to nevar palūgt Eiropas fondiem. visus šos gadus viņu durvis nekad nebija slēgtas Karostas bērniem. Latvijā pilnīgi noteikti tagad ir kaut nedaudz mazāk gados jaunu likumpārkāpēju, nekā liktenis bija lēmis» [diena.lv/31.07.2009]

pat ne vēstule Latvijas premjeram un kultūras ministrei, ko parakstījuši 82 vecāki un 69 Liepājas bērnu mākslas skolas audzēkņi, neliek saausīties pilsētas vadībai palīdzības saucēju interesēs: «LDMV direktores diktatoriskais, pazemojošais vadības stils un apzināta iekšējo konfliktu veidošana apdraud LBMS nākotni un iespēju audzēkņiem attīstīt savas prasmes» un tas «var veicināt profesionālo mācībspēku aiziešanu» [liepajniekiem.lv/09.10.2013]

6.Latvijas Universitātes pilsētplānošanas maģistriem un viņu pasniedzējiem, kuri septembrī nedēļu pētīja Liepājas vidusdaļu, radies secinājums, ka liepājnieki netiek iesaistīti svarīgu pilsētas jautājumu izspriešanā. situācijā, kādā ir sarūkošā Liepāja, jāsaka NĒ jaunu teritoriju attīstīšanai, bet JĀ jau reiz apgūto teritoriju atdzīvināšanai, jāapvieno publiskie un privātie spēki, jāaktivizē sabiedrība [Kurzemes Vārds/2013.gada/15.oktobris]. pretēji iedzīvotāju viedoklim, atbalsta Rožu galerijas būvniecības ieceri  [liepajniekiem.lv/20.02.2014].

7.Liepāja ir veselīgi domājošiem cilvēkiem nedraudzīga pilsēta Latvijā...

8.liepājnieks Juris Šmits, kurš ar lauztu kāju aizbrauca uz slimnīcu, pēc 4 stundām ar ieģipsētu kāju iznākot no tās, atklāja, ka viņam piespriests sods — 20 latu. Juris Šmits uzskata — mazliet vairāk ieinteresētības, iedziļināšanās un līdzjūtības no pašvaldības policijas amatpersonu puses nenāktu par ļaunu. viena no pašvaldības funkcijām ir «nodrošināt veselības aprūpes pieejamību» [irliepaja.lv/12.novembris/2013]. četros mēnešos soda naudās pie slimnīcas iekasēti 3470 latu [irliepaja.lv/22.novembris/2013]

9.vislielākais pārkrauto kravu kritums pērn bijis Liepājas ostā — par 34,9% mazāk, nekā ostā pārkrāva 2012.gadā [liepājniekiem.lv/10.01.2014]. 2013.gada novembrī uzņēmums Liepājas metalurgs no darba atbrīvoja vairāk nekā 1500 strādnieku. no viņiem kā bezdarbnieki šobrīd reģistrējušies 1182 atlaistie, jaunu darbu izdevies atrast tikai aptuveni 40 cilvēkiem [lsm.lv/30.janvāris/2014]. «vērts līdzfinansēt Ideju studijas darbību, jo gada laikā Ventspilī šādā veidā tiek izlolots ap divdesmit uzņēmumu. un tas ir tas, kas pašvaldību interesē. arī Kuldīga piekritusi šādai sadarbībai. ar Liepājas pašvaldību oficiāli vēl neesot runāts. līdz šim tas, iespējams, nav noticis sava veida «politiskās barjeras» dēļ. KBI īpašnieku vidū ir Liepājā pašreiz valdošā spēka — Liepājas partijas — opozicionāri Vilnītis un Kronbergs» [irliepaja.lv/21.oktobris/2013]

10.«veidosim pilsētu sev, tad visiem būs ko apbrīnot,» uzsver uzvarētāji Liepājas pašvaldības atklātajā metu konkursā par tematiskā plānojuma izstrādi pilsētas pludmales attīstībai, kas 2013.gadā sagatavots un novadīts pēc pilsētas galvenā arhitekta Induļa Kalna iniciatīvas un kas bija turpinājums 2011.gadā ar izstādi pabeigtajam projektam Klusais kūrorts, ko 2009.gadā uzsāka arhitekte Indra Ķempe kā vidi veidojošo profesiju biedrības Klubs V10 pārstāve. «vietējo Latvijas ceļotāju skaits pagaidām ir nedaudz mazāks nekā pērn. krievu tūristi Liepājā vai tās apkārtnē uzturas divas līdz četras nedēļas un galvenais, ko viņi vēloties, ir svaigs gaiss, jūras tuvums un veselīga pārtika. Krievijas lielpilsētu stresa nogurdinātie viesi spējot novērtēt atpūtu Liepājā, kur nav burzmas un kas izmaksā lētāk nekā Jūrmalā,» LRTIB Zane Gaile [liepajniekiem.lv/27.09.2013]. «Liepājā ir liels tūrisma potenciāls, ko pilsēta neizmanto,» Baltic Taxi Juris Erts [irliepaja.lv/03.oktobris/2013]. «labākie produkti — pludmale un romantika,» RedSunBuffet Mikus un Mareks Alberti [db.lv / 2013.gada 22.oktobris]. «Liepājas nākotne ir pludmales izmantošanā un kultūras tūrisma attīstībā,» Juris Zviedrāns [liepajniekiem.lv / 30.10.2013]. «ģimenēm ar bērniem kvalitatīva atvaļinājuma pavadīšana nozīmē svaigu gaisu, klusumu, kvalitatīvu pārtiku un izklaides iespējas bērniem,» LRTIB Zane Gaile [rekurzeme.lv / 2013.gada 4.decembris]. starp WONDERS of LATVIA nav minēti Liepājas osta, renovācijas vai rallijs, ir pludmale, dzintars un Karosta: https://www.youtube.com/watch?v=7H6wlE5h6DI [12.decembris / 2013]

vai pludmale ir bijusi tūrisma prioritāte pašvaldībai kopš 2005.gada, ko par tādu uzrāda gan tūrisma administrators un uzņēmēji, gan pilsētvides projektētāji un pētnieki? kā tas ticis apliecināts vairāk par dažu pārvietojamo WC būdu nomaiņu? vai ir tagad?

11.pašreiz Liepājas lidosta apkalpo čartera, biznesa un vispārējās aviācijas lidojumus [liepaja-airport.lv]. uzņēmums Pasažieru vilciens šobrīd apsver iespēju uz nenoteiktu laiku pārtraukt dīzeļvilcienu reisus maršrutā Rīga—Liepāja—Rīga, jo tie esot nerentabli. pašlaik vilciens minētajā maršrutā kursē divreiz nedēļā, un pasažieru skaits ir ļoti mazs [liepajniekiem.lv/13.08.2013]. Krievijas kompānijai piederošais prāmis Petersburg, kas kursē starp Vāciju un Krieviju, kopš pagājušā gada nogales Liepājā vairs nepiestāj. jauno prāmju līniju Zasnica—Baltijska— Liepāja—Ustjluga oficiāli atklāja pērn septembrī [liepajniekiem.lv/ 20.02.2014]

12.«loģiskāk, manuprāt, būtu, ja šādus projektus realizētu pašvaldības, kurām ir lielāka pieredze apsaimniekošanas jautājumos,» sacīja Ansiņš, norādot, ka pastaigu laipas un divi putnu novērošanas torņi jau esot labi apmeklēti un vairo Liepājas ezera popularitāti [irliepaja.lv/07.augusts/2013]. izdemolēta jaunizveidotā Liepājas ezera laipa [rekurzeme.lv/2013.gada 15.novembris]

13.divpadsmit gadu laikā kopš bijusī Linoleja rūpnīca nonāca Liepājas metalurga īpašumā vērtīgā Berči projektētā industriālās apbūves pērle ir iznīcināta [irliepaja.lv / 30.janvāris/2014]. apzinātas vidi degradējošas un bīstamas 349 būves Liepājā, no tām graustu statuss piešķirts — 39, ar paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likmi apliktas — 27 [liepaja.lv/2013.gada 12.septembris]. pērn Liepājā ar komisijas atļauju nozāģēti 577 koki [irliepaja.lv/6.janvāris/2014]. būs publiskā apspriešana par 131 koka izciršanu Karostā [irliepaja.lv/28.janvāris/2014]

Lūdzu — paskaidrot, PAR KĀDIEM TAD DARBIEM esi saņēmis algā no pilsētnieku nodokļiem 284 657 latus 8 GADOS [Valsts amatpersonu deklarācijas 2005.—2012.gadiem], kopš esi Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, ko dažu gadu esi spējis APVIENOT PAT AR 15 CITIEM AMATIEM!?

Piemēram, mans 72 gadus vecais tēvs Māris Ķempe — izbijušais jūrnieks — tikai pagājušo vasaru beidza ekonomisko aktivitāti, apturot sevis paša izveidotā uzņēmuma darbību Rīgā, no kura 10 gadus kopā ar savu dēlu Māri [manu brāli] maksāja nodokļus pēc deklarētās dzīvesvietas Liepājā — ik gadu aptuveni 4000 latu apmērā. Tas nozīmē, viņi strādājuši visus 10 GADUS, lai nopelnītu Gunāra Ansiņa 1 GADA algu — piemēram, 2012.gadā, — 42 314.50 latus. Ko Gunārs Ansiņš manai «ģimenei draudzīgu» izdarījis? Visus šos gadus tēvs ceļoja pa šoseju Liepāja—Rīga—Liepāja, maksājot īres naudas rīdziniekiem un sedzot citus ar specifisko dzīvesveidu saistītos izdevumus Rīgā, jo viņam kā liepājniekam ostas pilsētas Liepājas pašvaldība tā arī nav spējusi nodrošināt piemērotus apstākļus jeb «kvalitatīvas darba iespējas», lai te varētu uzsākt mazo uzņēmējdarbību nišā — kuģu elektronisko, elektrisko, kā arī mehānisko automātikas iekārtu remonts, apkope un uzstādīšana.

Liepājnieku labi apmaksātā amatpersona Gunārs Ansiņš Liepājas iedzīvotājus uzskata par karapulku, kuram jāatbalsta viņu — pilsētas Domes karavadoņu — idejas, ko viņi realizē [pareizāk — tā arī nerealizē, bet iespaidīgu algu par to tik un tā saņem] [liepajniekiem.lv/10.01.2014.]. Saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pašvaldības nolikumu pilsētas Domei jānodrošina iedzīvotāju pārstāvība — tātad jāapkopo, jāatbalsta un jārealizē domnieku darba devēju — liepājnieku — idejas, kas risina pārstāvamo vēlmes un vajadzības. Jautājumi:

A.vai Gunāra Ansiņa psihiskās veselības stāvoklis atbilst ieņemamajam amatam?
B.kāpēc Gunārs Ansiņš publiski sagroza viņam saistošus likumus?

Formālu atbildi negaidu — nedz arī dzeju par darbu, kura atalgojums ir ~21 lats jeb ~30 eiro stundā, nedz citus nekonkrētu šovu, propagandas vai pašreklāmas elementus. Arīdzan atrunas par valsts ekonomisko krīzi kā pamatojumu Liepājas neveiksmēm, lūdzu, nenorādīt, jo arī Valmiera, Kuldīga vai Cēsis atrodas Latvijā, taču nav iekļuvušas trūcīgāko pašvaldību skaitā. Gaidu atbildi pēc būtības — sīki pamatotu gan satura, gan finanšu atskaiti — likumā Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kartība valsts un pašvaldību institūcijās noteiktajā termiņā. Tieši tādu, kādu ikreiz jāiesniedz man par katra no Valsts kases saņemtā santīma tēriņu atbilstoši projekta X pieteikuma mērķu izpildei.

Šī iesnieguma tekstu nosūtu arī Liepājas medijiem.

Indra Ķempe, arhitekte un publiciste, arhitektūrai sabiedrisku projektu vadītāja

2014.gada 21.februārī"