Portāla irliepaja.lv aicinājumam izteikt viedoklis par atkritumu konteineru sētiņām daudzdzīvokļu māju pagalmos, atkritumu šķirošanu un atkritumu savākšanas politiku, atsaucās SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" valdes loceklis Artis Rimma.

Veiksmīga atkritumu apsaimniekošana pilsētā ir kopdarbs. Pirmkārt, tas ir normatīvo aktu ietvars, noteikti jāiesaistās iedzīvotājiem un virsuzdevumus jāformulē pašvaldībai, atkritumu apsaimniekotājam jāveic informatīvais darbs un tad jau, apkopojot visu pušu uzdevumus, mājas pārvaldnieks var īstenot izvēles.

Uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" (LNA) pārvaldīšanā ir mājas, kas veiksmīgi šķiro atkritumus, ievērojami samazinot izvešanas izmaksas. Katrs gadījums ir citāds – mēs neveidojam vienu standartizētu modeli. Jā, ir arī uzkrītoši baneri ar brīdinājumiem, ir vēlme ierīkot videonovērošanas sistēmas, kā arī joprojām populāri ir vairāku māju kopīgi veidoti atkritumu laukumiņi ar vairākiem konteineriem. Šo piemēru vidū ir gan šķirošanas, gan arī diemžēl nešķiroto atkritumu savākšanas punkti. Vai tās ir sētiņas, nojumes, koka namiņi vai citi risinājumi atkal ir individuāli risinājumi. Sākot ar to, vai mājai vispār ir zemes teritorija, uz kuras izbūvēt sētiņu un kurai ērti var piekļūt atkritumu izvešanas transports. Iedzīvotāji izdara izvēli, ņemot vērā finansiālās iespējas un aprēķinus, iespējas piesaistīt līdzfinansējumu projektu ietvaros, nevis kādu neskaidru nākotnes risinājumu.

Vai visiem būtu jāmaksā vienāds atkritumu nodoklis vai izlīdzinātais maksājums, ir diskutējams jautājums. Protams, tas daudz ko atrisinātu īstermiņā, bet tas noteikti šobrīd neveicinās vēlmi mainīt esošo kārtību. Iedzīvotājiem, kas šķiro atkritumus, jājūt būtiska maksas atšķirība, salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri izvēlas šim jautājumam nepievērsties. Tātad nešķiroto atkritumu izmaksām jābūt ievērojami augstākām – uzskatu, ka tas var dot visstraujāko grūdienu šķirošanas veicināšanā.

Par atkritumu šķirošanas iespējām savus klientus informējam gan kopsapulcēs, gan tieši strādājot ar māju kontaktpersonām. Tas ir izteikti pierādījies, ka mājas ar spēcīgiem iekšējiem līderiem spēj lauzt vecās tradīcijas un pāriet uz šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Šajā darbā iesaistās arī sētnieki, un paši iedzīvotāji seko līdzi un vēro, kas notiek viņu pagalmos. Pagalmos, kuros atkritumu uzglabāšanai un šķirošanai ir izbūvētas sētiņas, lielgabarīta atkritumu problēma ir ievērojami mazinājusies.

Atbildot, vai atkritumu sētiņas iekšpagamos ir veiksmīgs risinājums, pirmkārt, tas IR risinājums situācijai, kāda valdīja vēl pirms dažiem gadiem. Tolaik māju atkritumu konteineri bija brīvi pieejami katram garāmgājējam, tie atradās ielu malās un namu pārziņi regulāri saņēma fotogrāfijas vai video, kuros redzams kā neatpazīti privāto auto īpašnieki no saviem bagāžniekiem pie konteineriem izliek savus atkritumu maisus vai pat vecas mēbeles un santehniku. Arī šī problēma ir daļēji atrisināta. Turklāt šīs sētiņas ierobežo to teritoriju, kurā pulcēties klaiņojošajiem dzīvniekiem, putniem un pasargā arī no dažādiem laika apstākļiem.

Uzskatu, ka šobrīd ir noiets noteikts ceļa posms, lai šo saimniecību apzinātu. Iedzīvotāju informētība un vēlme iesaistīties ir pieaugusi. To parāda arī diskusijā izteiktie viedokļi, kas mudina uz pārmaiņām. Tomēr, ja esošie noteikumi tiks mainīti, Liepājas sabiedrībai būs jādod laiks izprast un sadzīvot ar jauno situāciju. Kādas mājas iedzīvotāji savās izvēlēs būs radošāki, citi atturīgāki. Domāju, tam piekritīs lielākā daļa māju pārvaldnieku, katrs šāds projekts – vai tā ir atkritumu sētiņa, šķirošanas konteineri, vai nākotnē kāds pazemes uzglabāšanas risinājums – tiks skatīts individuāli, un katrai mājai būs savs risinājuma variants.

Lai iedzīvotāji līdzdarbotos un vienotos, nav apdomīgi nemitīgi mainīt nosacījumus un plānot jaukt nost infrastruktūru, kas tikko radīta un vēl pat nav apgūta. Un vēl šajā sakarā nedrīkst aizmirst mazās dzīvokļu mājas, šauros pilsētas centra iekšpagalmus un arī privātmāju iedzīvotājus – kādi risinājumi tiks piedāvāti viņiem?